Saeima izveido Krājbankas kraha parlamentārās izmeklēšanas komisiju
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien pēc emocionālām debatēm atbalstīja opozīcijas pieprasījumu par parlamentārās komisijas izveidi Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas izveidi, kas izmeklēs "Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu", akceptēja 94 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) gan norādīja, ka izmeklēšanas komisijas veidošana, ja to pieprasa nepieciešamais deputātu skaits, ir obligāta. Iesniegumu par komisijas veidošanu bija parakstījuši opozīcijas partiju "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) frakciju deputāti. Saeima arī noteica, ka komisija izveidojama uz deviņiem mēnešiem.

Debatēs piedalījās vairāki SC pārstāvji. Piemēram, Jānis Ādamsons norādīja, ka informācijai par Krājbanku esot četri bloki: "izteikti varonīga Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un vainīgo amatpersonu aresti; finanšu ministra un premjera uzsvērtie mājieni uz Lietuvas puses pienākumiem glābt Latvijas Krājbanku; situācija Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas nodrošināšanā; bankas likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību un iekšzemes kopprodukta attīstību."

Savukārt Dzintars Zaķis (V) komisijas darbā aicināja "ļoti nopietni pievērsties sadaļai, par ko nez kāpēc SC kolēģi nerunāja, respektīvi, sadaļai par to, kā Rīgas dome vai arī citas pašvaldības nebūt ne tā labākā saimnieka praksi realizē, izvietojot ārkārtīgi lielus depozītus uz ārkārtīgi maziem procentiem".

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā SC deputāti vērsās pie premjerministra ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap Latvijas Krājbanku, kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai.

Vēlāk SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka premjers uz šo aicinājumu nereaģēja, tāpēc SC kopā ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības savāca nepieciešamos 34 parakstus, lai tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kas notika otrdien. Saeima nolēma pēc būtības neskatīt ierosinājumu uzdot premjeram izstrādāt plānu iedzīvotāju, valsts, pašvaldību un uzņēmēju aizsardzībai jau nākamajā parlamenta sēdē, bet gan nodot to izskatīšanai komisijās.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.