Saeima sāks spriest par čaulu veidojumu ierobežošanu bankās
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien sēdē 1. lasījumā skatīs grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas paredz bankām liegt sadarbību ar uzņēmumiem, kas vienlaikus neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību un kas reģistrēti valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Finanšu ministrijas (FM), Ģenerālprokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta), Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas, sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāvji.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 10. aprīlī valdība aiz slēgtām durvīm atbalstīja šos likuma grozījumus. Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valdība vienprātīgi atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar divām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām, un kas paredz izveidot jaunu sadarbību starp bankām un valsts institūcijām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) savukārt pauda uzskatu, ka likuma grozījumi Saeimā tiks pieņemti ātri. Finanšu ministrei tika uzticēts noskaidrot, vai iespējams vienas dienas laikā likumprojektu izskatīt gan pirmajā, gan galīgajā lasījumā.

NILLTFNL definē trīs čaulas veidojuma pazīmes: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību; uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīta finanšu pārskatu iesniegšana; uzņēmumam tā reģistrācijas valstī nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas. Uzņēmums par čaulas veidojumu tiek uzskatīts, ja atbilst vienai vai vairākām no minētajām trim pazīmēm.

FM skaidro, ka aizliegums attieksies uz divām pazīmēm – nav saimnieciskās darbības un nav prasības iesniegt finanšu pārskatus, jo tieši minētās divas pazīmes raksturo nozīmīgākos naudas atmazgāšanas riskus.

Pašlaik lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu augsta riska ekspozīcijas veido banku sniegtie maksājumu pakalpojumi. FKTK apkopotie dati liecina, ka čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem nerezidentu banku segmentā ir 44,5%. Šie dati gan ietver informāciju par čaulas veidojumiem, kuri atbilst kaut vienai no NILLTFNL definētajām čaulas veidojuma pazīmēm.

"Delfi" vēstīja, ka patlaban nav īsti skaidrs, uz cik lielu daļu no Latvijas bankās atvērtajiem čaulas uzņēmumu kontiem attieksies valdības atbalstītā likuma grozījumu redakcija, kāda daļa no pastkastīšu uzņēmumu maksājumu plūsmas caur Latvijas bankām izzudīs pēc likuma stāšanās spēkā un kādā apjomā varētu samazināties ārvalstu klientu noguldījumu apjoms.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš 21. martā preses konferencē atzina, ka likumu grozījumu ietekme uz banku sektoru būs atkarīga no likumprojekta galīgās redakcijas, taču jebkura risinājuma gadījumā no Latvijas banku sistēmas aizplūdīs vairāki miljardi eiro. Šī nauda ir pieprasījumu noguldījumi jeb kontu atlikumi, tādējādi tās aiziešanai nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību, uzsvēra gan FKTK vadītājs, gan finanšu ministre.

Aizliegums sadarboties ar iepriekšminētajām divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem būs jāievēro ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Tags

Pēters Putniņš Baņķieru drāma Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ģenerālprokuratūra Latvijas Banka Latvijas Komercbanku asociācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Saeima

Comment Form