Sāk Krājbankas bankrotu (papildināta plkst.15:25)
Foto: DELFI

Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma uzsākt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrotu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Administratora pārstāvis Aivars Jurcāns žurnālistiem pēc sprieduma sacīja, ka nu varēs uzsākt bankas aktīvu izpārdošanu, kas lielākajai daļai varētu prasīt 12-18 mēnešus. Taču, piemēram, korespondējošo aktīvu izpārdošana varēja prasīt pat gadus, prognozēja Jurcāns.

Viņš sacīja, ka sāks izpārdot tos aktīvus, kuru vērtību visvairāk ir ietekmējis laiks un atzina, ka pircēji tiem pagaidām gan neesot. Administrators arī nevarēja pateikt, cik daudz no aktīvu vērtības ir zaudēts esošo tiesvedību dēļ.

Jautāts vai aktīvus varētu iegādāties vietējie vai arī ārvalstnieki, Jurcāns norādīja, ka pagaidām lielākā interese ir no vietējiem. Lielākā interese esot par bankas nekustamajiem īpašumiem, kā arī par bankas bankomātu tīklu.

Tiesa iepriekš nolēma, ka maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administrators SIA "KPMG Baltics" var turpināt darbu, un sāka izskatīt bankas bankrota procedūru.

Sākot prasības izvērtēšanu pēc būtības, maksātnespējīgās "Krājbankas" administratora SIA "KPMG Baltics" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji tiesā norādīja, ka bankas sanācija bez valsts atbalsta neesot iespējama, vienīgais risinājums esot bankrots.

Prasītāji – gan FKTK, gan administrators – tiesā norādīja, ka bankas darbības atjaunošanai būtu nepieciešama palīdzība no valsts garantiju fonda. Taču Finanšu ministrijā esot norādīts, ka valsts neesot ieinteresēta "Krājbankas" glābšanā.
Saņemtajos sanācijas priekšlikumos esot arī daudz pieņēmumu, kas neesot balstīti uz efektīviem risinājumiem, pauda bankas bankrota risinājuma aizstāvji.

FKTK pārstāve Inga Pētersone bilda, ka neviens no iesniegtajiem sanācijas plāniem nenodrošinātu iespēju atjaunot bankas darbību, savukārt "KPMG Baltics" finanšu direktors Aivars Jurcāns bilda, ka bankas darbības atjaunošanai būtu nepieciešami vismaz 171 miljons latu, taču investori šādu summu neesot piedāvājuši. Arī viņš bilda, ka bankas glābšanai bez valsts atbalsta neiztikt. Abas puses, paužot nožēlu, atzina, ka vienīgā izeja ir bankrots.

Savukārt bankas kreditoru pārstāvji tiesā pauda pretēju viedokli, sakot, ka "Krājbankas" finansiālais stāvoklis neizslēdzot sanācijas iespējas. Gan bijušais "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, gan Rīgas domes pārstāvis, advokāts Jānis Strencis tiesā administratoram pārmeta visu spēku neieguldīšanu, izvērtējot bankas glābšanas iespējas. Zalāns arī norādīja – ja "KPMG Baltics" tiešām būtu vēlējies glābt "Krājbanku", tad to būtu bijis iespējams izdarīt.

Strencis tiesā bilda, ka atbilstoši likumiem, lemt par bankas sanāciju var vienīgi akcionāru kopsapulcē, kas šajā gadījumā neesot sasaukta. Viņaprāt, tikai tad, kad akcionāri kopsapulcē būtu noraidījuši sanācijas plānu, būtu iespējams runāt par bankas bankrota procedūras sākšanu. Domes pārstāvis lūdza nelemt par bankas bankrotu, līdz nebūs notikusi akcionāru sanākšana. Uz prasītāju puses pārstāvja, advokāta Romualda Vonsoviča jautājumu, cik kreditoru balsis pieder FKTK un cik kreditoriem, Strencis atbildēt nevarēja, sakot, ka visi akcionāri neesot apzināti.

Arī "Krājbankas" bijušā padomes locekļa Vladimira Antonova pārstāvis, advokāts Viesturs Zauls tiesā administratoram pārmeta nepietiekamu sanācijas plāna vērtēšanu un nekonsultēšanos ar lielākajiem akcionāriem. Viņš arī apšaubīja viedokli, ka naudu no bankas korespondējošajiem kontiem neesot iespējams atgūt.

Nepietiekamu darbu pie bankas glābšanas tiesā administratoram pārmeta arī bijušais bankas valdes loceklis Dzintars Pelcbergs. Savukārt "Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kurš arī piedalījās tiesas sēdē, viedokli par tālāko bankas likteni paust nevēlējās.

Tiesa otrdien noraidīja arī izdevniecības "Žurnāls Santa" lūgumu apturēt tiesvedību saistībā ar Satversmes tiesas ierosināto lietu, norādot, ka ST lieta ir ierosināta pēc privātpersonu iesnieguma. Neapmierināta arī prasība izdevniecību lietā pieaicināt kā trešo personu. ST marta sākumā ierosināja lietu par Kredītiestāžu likuma normām, kas maksātnespējas gadījumā lēmumu par bankas sanāciju atstāj administratora ziņā, bet finanšu tirgus uzraugi un kreditori tikai apstiprina to un pieņem sanācijas plānu. Šīs normas apstrīdēja vairāki Krājbankas kraha dēļ cietušie noguldītāji, arī Anča un komponists Raimonds Pauls.

Rīgas apgabaltiesa 20.aprīlī sāka izskatīt bankas kreditoru sūdzības un izvērtēt bankas maksātnespējas administratora rīcību, sākotnēji neizskatot jautājumu par bankrota sākšanu.

Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA "Veiksmes līzings", bijušais "Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA "Travelvia", SIA "Izdevniecība žurnāls Santa", SIA "WK Corporate Services Ltd.", kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, kas lūgusi administratoru atcelt.

Kreditori apšauba administratora darbības atbilstību likumam, kā arī viņa kompetenci un pārmet tam darbošanos pašam savās interesēs.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

"KPMG Baltics" tiesā iesniedza pieteikumu sākt "Krājbankas" bankrotu.

Administrators rosināja sākt "Krājbankas" bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) KPMG Baltics Krājbankas krahs Latvijas Krājbanka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form