Latvijas Bankas (LB) prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā, paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi LB likumā.
Piecu gadu termiņš noteikts arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdz šim Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš bija seši gadi, un šos amatus varēja ieņemt neierobežotu termiņu skaitu. Grozījumi noteic, ka līdzšinējais LB prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus būs atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem. Tas rosināts, lai varētu optimizēt LB administratīvo pārvaldību. Noteikts, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1. martā.
Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām uzdots sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu LB. Deputāti iepriekš arī lēmuši lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdošā koalīcija iepriekš solīja šonedēļ tikt skaidrībā par galīgo kandidātu skaitu, no kuriem sāksies atlase Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Pašreizējā bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata termiņš beidzas 21. decembrī.
Šobrīd publiskajā telpā sevi visaktīvāk šim amatam pieteikuši Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kā arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps.