Gada sākumā Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgu inerci, kas ļaus vieglāk pārvarēt izaicinājumus, tomēr gada otrajā pusē kara un inflācijas ietekmē sagaidāma izteikta izaugsmes palēnināšanās ar iespējamu īslaicīgu lejupslīdi, teikts "SEB bankas" jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Jau ziņots, ka "SEB banka" samazināja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1,8% salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 4,6%. Savukārt 2023.gadā "SEB banka" prognozē IKP pieaugumu par 2,5%.
"Nordic Outlook" teikts, ka Lietuvā IKP izaugsme šogad būs 0,9%, bet Igaunijā 0,6% apmērā.
Svarīgs aspekts būs kopējam noskaņojumam ekonomikā, kas noteiks patēriņa un investīciju aktivitāti, norādīts apskatā. Veiksmīgi risinot Krievijas izejvielu alternatīvu izaicinājumus, īpaši enerģijas jautājumus, var mazināties inflācijas spiediens. Svarīgs aspekts būs epidemioloģiskā situācija rudenī un Ukrainas kara dinamika.
Ja šie riski tiks samērīgi risināti, izaugsme šogad var izrādīties pat augstāka, teikts "Nordic Outlook". Nākamgad izaugsme visās trijās valstīs atkal paātrināsies.
Apskatā secināts, ka starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomiku un drošības politiku. Jauni Covid-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju. Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts apskatā.
SEB sagaida, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk nekā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3,4% 2023.gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad - par 1,7%, savukārt eirozonā - attiecīgi par 2,1% un 2,8%.
ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem, teikts apskatā.
SEB brīdina, ka šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Lielbritānijā palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus, un esot pazīmes, ka ASV tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis apskatā norāda, ka banka joprojām pieturas pie "mīkstās nosēšanās" scenārija, kas tiek balstīts uz vairākiem pozitīviem aspektiem. Jauni fiskālie stimuli augsto enerģijas cenu kompensācijai, militārās investīcijas un zaļā kursa īstenošana nodrošināšot īstermiņa atbalstu eirozonas izaugsmei.
"Tikmēr atbalstu sniedz kovidlaikā veiktie mājsaimniecību uzkrājumi, kas padarīs privāto sektoru izturīgāku pret likmju paaugstināšanu. Mājsaimniecību parādu slogs ir daudz mazāks, nekā pirms globālās finanšu krīzes. Piedāvājuma puses problēmas, kas dzen šobrīd inflāciju, ar laiku mazināsies. Pakalpojumu sektora atvēršanās turpinās, kas var mazināt spiedienu uz precēm un novirzīt pieprasījumu uz nozarēm, kas nesaskaras ar piedāvājuma trūkumu. Ir vērts atzīmēt, ka reālās procentu likmes saglabāsies zemas, neskatoties uz pamata likmes pieaugumu," klāsta Gašpuitis.
Apskatā prognozēts, ka, neskatoties uz negaidīti spēcīgo inflāciju, Eiropas Centrālā banka (ECB) rīkosies piesardzīgi, jo eirozonas atkarība no Krievijas enerģijas kavē izaugsmi. Apskatā teikts, ka ECB ir jāmēģina novērst pārāk lielu ienesīguma starpības pieaugumu starp eirozonas valstu vērtspapīriem.
Tāpat apskatā prognozēts, ka ASV Federālās rezerves nākamajās sanāksmēs paaugstinās bāzes procentu likmi par 50 bāzes punktiem, pakāpeniski līdz 2023.gada beigām virzoties uz 3,5%. Arī ECB sāks rīkoties jūlijā, līdz 2022.gada beigām paaugstinot depozīta likmi līdz 0,25% un līdz 2023.gada beigām līdz 1%. Paralēli likmju paaugstināšanai centrālās bankas pastiprinās politiku, izmantojot savas bilances, prognozē SEB. Šo pasākumu ietekmi gan esot grūti novērtēt.
Iespējams, ka inflācijas kāpums izrādās spēcīgāks un ilgstošāks, kas pieprasīs vēl spēcīgāku reakciju no centrālo banku puses, norādīts "Nordic Outlook". Iespējamā enerģijas krīze Eiropā un Ķīnas ekonomikās ir papildu risks. Augšupvērsts izaugsmes potenciāls ir ierobežots, bet, galvenokārt, to noteikšot ātrāka nekā gaidīts piedāvājuma puses normalizēšanās. Kopumā negatīvais risku fons ir lielāks nekā parasti, atzīst SEB.
Banka paredz, ka Krievijas IKP šogad samazināsies par 10% un nākamgad par 3%. Sankcijas apvienojumā ar represīvu politisko vidi, vājš tiesiskums un plaši izplatīta korupcija novedīšot pie dziļas Krievijas ekonomikas stagnācijas. Pat to valstu uzņēmumi, kuru valdības nedistancējas no Krievijas, bet kas pārdod preces ASV un ES, sekošot sankcijām pret Krieviju.
"Izvēle starp stagnējošo Krievijas un attīstītajām Rietumu ekonomikām vairumam uzņēmumu ir skaidra. Krievijas ekonomika nav sabrukusi daļēji tāpēc, ka Maskava kopš 2014.gada Krimas aneksijas ir mazinājusi ievainojamību šādiem gadījumiem," teikts apskatā.
Kara uzliesmojums radījis turbulenci pasaules izejvielu tirgos, jo Krievija ir ne tikai nozīmīga naftas, dabasgāzes un ogļu eksportētājvalsts, bet arī svarīgs graudu, niķeļa, alumīnija, pallādija un minerālmēslojuma piegādātājs, norādīts apskatā. Piemēram, metāla trūkums var aizkavēt zaļā kursa īstenošanu, bet pārtikas cenas daudzviet pasaulē var kļūt sociālas nestabilitātes avots. Kviešu cenas ir dubultojušās un var pieaugt vēl. Krievijas izolācija nebūs viegla, jo alternatīvu izveidošana Krievijas izejvielām būs liels izaicinājums, atzīst SEB.
Jauni Covid-19 uzliesmojumi Ķīnā saasinās traucējumus globālajās piegādes sistēmās, teikts apskatā. Arī karš Ukrainā un Krievijas izolācija pasliktināšot situāciju. Tādējādi transporta sistēmu trūkumi un vājās vietas turpina kavēt izaugsmi un palielināt inflāciju. "Nordic Outlook" prognozē, ka situācija varētu sākt uzlaboties nākamgad, bet ilgtermiņā gaidāma pieaugoša pasaules sadalīšanās ģeopolitiskajos blokos. Ķīnas perspektīvas esot kļuvušas vājākas, un šogad SEB tai prognozē izaugsmi 5% apmērā.
Pēc sākotnējā kāpuma enerģijas cenas ir nedaudz samazinājušās. "Nordic Outlook" skaidro, ka tas galvenokārt ir tāpēc, ka ASV un citas valstis ir sākušas izmantot naftu no savām stratēģiskajām rezervēm un Ķīnas ierobežojumi ir samazinājuši pieprasījumu. Taču abi faktori ir pārejoši un enerģijas cenas pārskatāmā nākotnē saglabāšoties augstas. Šogad "Brent" jēlnaftas cena būs vidēji 106 ASV dolāri par barelu un 2023.gadā - 85 ASV dolāri. Arī gāzes cenas būs krietni virs normālā līmeņa, prognozē "Nordic Outlook".
Apskatā teikts, ka ASV turpina piedzīvot spēcīgu pieprasījumu, ko veicinājuši liela mēroga fiskālie stimuli. Pandēmijas sākumā tie, bankas ieskatā, bija atbalstāmi, jo monetārās politikas ietekme sāka zust, taču laikā, kad centrālās bankas strauji virzās uz stingrāku politiku, situācija kļūstot sarežģītāka.
"Jautājums ir, cik svarīga loma ir fiskālajai politikai, lai novērstu inflācijas šoka un augstāku procentu likmju ietekmi. Ir jāņem vērā riski, ka monetārās un fiskālās politikas veidotāji var nonākt destruktīvā virves vilkšanā, kad fiskālā politika pastiprina augšupvērstu spiedienu uz inflāciju un inflācijas gaidām," teikts "Nordic Outlook" apskatā.
Augstā inflācija šobrīd kavē izaugsmi, bet valsts sektora ieņēmumi pret inflāciju ir jutīgāki nekā tēriņi, skaidrots apskatā. Piemēram, pat ja mājsaimniecības patēriņa apjoms samazinās, nominālā patēriņa daļa no nodokļa bāzes var kāpt. Papildus pozitīvai ietekmei uz budžetu tas nozīmē arī valsts parāda attiecību pret IKP samazināšanos.
"Nordic Outlook" norādīts, ka pēcpandēmijas laika stimulu paketes fokuss šobrīd mainās. Īpaši Eiropā mājsaimniecības un uzņēmumi saņem kompensācijas par augstām enerģijas cenām. Attīstības ekonomikām elastība ir ierobežota, neskatoties uz lielajām vajadzībām, jo pārtika un enerģija veido lielāku daļu no patēriņa groza nekā bagātākajās valstīs, kas pastiprina spriedzi sabiedrībā.
