Banku asā attieksme pret uzņēmējiem un "ABLV Bankas" pienesums statistikas uzspodrināšanai - šie bijuši daži no tematiem, ko pērnā gada novembrī aiz slēgtām durvīm pārspriedušas Latvijas amatpersonas. LTV raidījumam "de facto" bijusi iespēja iepazīties ar sēdes protokolu, kuru raidījums publiskoja svētdien.
No dokumenta var secināt, ka valdības ministri, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un banku regulatora vadība, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms "Moneyval" plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai "pelēkajā sarakstā" par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sēdē sacījis, ka "mazās Šveices" statuss Latvijai nav devis nekādas priekšrocības. Bankas piedzīvojušas lielu aktīvu kritumu, bet ekonomikā tas nav jūtams. Tas nozīmējot, ka šī nauda nemaz nestrādāja. "Pašlaik mēs esam zem kaut kāda palielināmā stikla. Mēs arī ļoti labi zinām, kur tā visa nauda aiziet. Tā visa nauda aiziet uz citām valstīm, kuras kaut kādā veidā netika zem šī palielināmā stikla, kurās darbības ir vēl traģiskākas, kas tagad atklājas par Austriju, par "Swedbanku", "Danske banku" utt. Mēs tur esam mazi bērni autiņos," noplūdušajā sēdes protokolā atreferēts ministra paustais.
Reirs sēdē arī minējis, ka pievienojies vairāku Rietumvalstu idejai par centralizētu uzraugu cīņai ar naudas atmazgāšanu, jo vairākas no iniciatorēm piedalīsies Latvijas izvērtēšanā. Zinot, ka Eiropā attieksme pret Latviju nav viennozīmīga, piekrītot parakstīt šādu dokumentu, Reirs mīkstinājis četru valstu pozīcijas pret Latviju.
Protokols arī liecinot, ka sēdē vairākkārt pieminēta arī likvidējamā "ABLV Banka". FID priekšniece Ilze Znotiņa "ABLV" piesaukusi, spriežot par to, kā pareizi pasniegt ārzemju ekspertiem Latvijas privātā sektora veikumu cīņā ar netīro naudu. Dienests kopā ar Finanšu ministriju domājot kā šo stāstu izstāstīt savādāk. "Mums ir par 504% palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits, tas ir milzīgs apjoms. Tas apliecina, ka mēs saprotam, ko mēs darām. Protams, jāatzīst, ka no šiem līdzekļiem ir ļoti liela daļa proaktīvi veiktā iesaldēšana "ABLV" kontos, kam tiešā veidā nav sakara ar citiem sektora dalībniekiem. Bet mums nav jāstāsta šī otrā daļa," izteikusies Znotiņa.
Sēdē politiķi arī runājuši par problēmām, kas radušās uzņēmējiem, bankām nopietnāk pētot savus klientus. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atsaucies uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stāstīto, ka bankas prasījušas 800 līdz 1000 eiro, lai izskatītu konta atvēršanu, bet pēc trim četriem mēnešiem sekojis atteikums.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpināja ar citu LIAA stāstu par kādu investoru augstajās tehnoloģijās, kas ticis aizbaidīts. Turklāt runa neesot tikai par uzņēmējiem.
"Es kā premjerministrs esmu no dažādām mūsu sabiedroto valstu vēstniecībām uzzinājis par to, ka vēstniekiem neatver kontus, uzņēmējiem neatver kontus vaļā. Kaut kur ir tā kritiskā masa, ka mēs, kā tautsaimniecība sāksim ciest par zaudētām iespējām," protokolā paudis premjers.
"Delfi" jau ziņoja, ka neskatoties uz bažām, amatpersonu pieteiktais 'kapitālais remonts' ir izdevies un Latvija ir izsprukusi no 'pelēkā saraksta'.
Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", secinājusi Finanšu darījuma darba grupa (FATF) 21. februāra plenārsēdē Parīzē. Latvija ir pirmā "Moneyval" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.
"Finanšu sektora uzraudzības "kapitālais remonts" ir izdevies, un pirms gada izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot mūsu valsts reputāciju – ir sasniegts. Tas, protams, nenozīmē, ka varam apstāties, ir jāturpina īstenot iesākto, lai iedzīvinātu pieņemtos lēmumus. Paldies visiem iesaistītajiem ekspertiem, institūcijām un organizācijām, esam paveikuši milzīgu darbu, un tas ir novērtēts. Lēmums parāda, ka, kopīgi strādājot, varam sasniegt lielus mērķus," sacījis Kariņš.
Savukārt Finanšu un izlūkošanas dienesta vadītāja, "Moneyval" un FATF delegācijas vadītāja Ilze Znotiņa uzvērusi: "Spēja izveidot efektīvu kontroles un uzraudzības mehānismu, kas nepieļauj iespēju izmantot savas valsts finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem, ir ikvienas valsts un līdz ar to arī Latvijas pienākums".
"Tā ir valsts reputācijas, pašcieņas un goda lieta. Esam izveidojuši stabilu un drošu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem to izmantot, esam panākuši augstu juridisko personu caurskatāmības līmeni un būtiski stiprinājuši Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas un zināšanas. Savukārt likumdevējs ir sapratis un novērtē to apdraudējumu, ko radījuši un var radīt ekonomiskie noziegumi, ja valstij nav gribas un pienācīga normatīvā regulējuma tos apkarot. Šodien mēs visai pasaulei varam parādīt tādus rezultātus, kas vēl pirms pāris gadiem šķita neiedomājami," portālam "Delfi" sacīja Znotiņa.
