Satversmes tiesa secināja, ka Kredītiestāžu likuma 59.5.pants, kas regulē kārtību, kādā notiek kredītiestādes pamatkapitāla palielināšana gadījumos, kad Ministru kabinets pēc kredītiestādes valdes lūguma ir pieņēmis lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, neatbilst Satversmes 105.pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina attiecīgo Kredītiestāžu likuma pantu par spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas.
Izvērtējot visus apstākļus, tiesa atzina, ka apstrīdētajā Kredītiestāžu likuma normā noteikto ierobežojumu apmērs ir lielāks, nekā nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt pastāv arī citi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kas personas pamattiesības ierobežotu mazāk, un sabiedrības ieguvums šos ierobežojumus neatsver.
Tiesa secināja – ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt kapitālu, tā šo mērķi nesasniedz, jo liedz maksimāli iesaistīt bankas glābšanā privātos līdzekļus. "Regulējums, kas ikvienā gadījumā liedz akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas, tiem liedz arī izdarīt savus papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un tādējādi uzlabot tās finansiālo stāvokli. Šāds risinājums nav vērsts uz sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanu, maksimāli izmantojot privātus līdzekļus. Var veidoties tāda situācija, ka privāts kapitāls tiek atraidīts, bet nodokļu maksātāju līdzekļi tiek ieguldīti," teikts spriedumā.
Satversmes tiesa arī secināja, ka konkrētajā gadījumā atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža, kā to lūdza pieteicēji, nebūtu samērīgi.
Tiesa norādīja, ka nav iespējams atgriezties tieši tādā pašā situācijā, kāda bija laikā, kad "Parex bankas" pamatkapitāls tika palielināts, un nodrošināt pienācīgu pamatkapitāla palielināšanas procedūru, to veicot no jauna.
"Vairāk nekā pusotra gada laikā no apstrīdētās normas spēkā stāšanās līdz dienai, kad pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā, "Parex banka" ir turpinājusi savu saimniecisko darbību, ir radušās tiesības un pienākumi privāttiesību subjektiem, kuri nav saistīti ar "Parex bankas" pamatkapitāla palielināšanu, ir izveidojusies akciju sabiedrība "Citadele banka". Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža varētu radīt tiesisko nedrošību un negatīvu finanšu tirgus reakciju, tādējādi ietekmējot arī valsts finansiālo stabilitāti un sociālo drošību. Šādā gadījumā ciestu ne vien citas personas, bet arī paši pieteikuma iesniedzēji kā akcionāri," atzina Satversmes tiesa.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pēc sprieduma pasludināšanas pieteicēju ‒ septiņu investīciju fondu ‒ pārstāvis advokāts Viktors Tihonovs žurnālistiem pauda gandarījumu par spriedumu. Pēc viņa teiktā, ar spriedumu ir konstatēts akcionāru tiesību aizskārums, un par to diskusiju vairs nedrīkst būt, kā arī turpmāk valsts, izmantojot savu vairākuma akcionāra statusu, nevarēs "slēpties zem deķa un pieņemt lēmumus ‒ ir jāsēž kopā akcionāru sapulcēs un jālemj". Advokāts arī atzina, ka tagad ir jāvērtē, cik tiesiska un ekonomiski pamatota ir situācija, ka lielākais akcionārs, izmantojot iespējas grozīt likumus, no kompānijas nozīmīgākos aktīvus ir pārcēlis uz paša dibināto kapitālsabiedrību.
Tihonovs norādīja, ka "Parex bankas" mazākuma akcionāri nevēlas karot, bet gan palīdzēt gan bankai, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā. "Strīda būtība šodien ‒ akcionāri, kuriem pieejami resursi, kas ir lielāki par mūsu [valsts] budžetu, nesaprot, kādēļ jātērē nodokļu maksātāju nauda, lai glābtu vienu banku un neļautu to darīt pārējiem akcionāriem ‒ tā saucamajiem mazākuma akcionāriem, kuri ir lielāki par Latvijas valsti," klāstīja advokāts.
Runājot par iespējamu kompensāciju prasīšanu no valsts, Tihonovs sacīja, ka par to lems klients. Advokāts gan vērsa uzmanību, ka "Parex bankas" akcionāriem izšķirošais nav saņemt miljonus no Latvijas valsts ‒ viņiem svarīgākais ir dialogs. Investīciju fondi jau divreiz vērsušies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, taču līdz šim atsaucība nav bijusi.
Investīciju fonda "Amber Trust" pārstāvis Antī Partanens (Antti Partanen) žurnālistiem atzina, ka tā ir uzvara ne tikai "Parex bankas" mazajiem akcionāriem, bet arī Latvijas valstij kopumā, jo ar šo spriedumu Latvija parāda, ka šajā valstī investoru tiesības tiek respektētas.
Runājot par tālāko rīcību, Partanens norādīja, ka vēl nepieciešams sīkāk iepazīties ar tiesas spriedumu, kā arī dot laiku to izdarīt valdībai. Investīciju fondi iepriekš jau vairākkārt lūguši valdību sākt dialogu, lai risinātu jautājumus, kas ir ne tikai šīs tiesvedības pamatā. Viņš pauda cerību, ka dialogs ar valdību izveidosies.
"Amber Trust" pārstāvis arī pagaidām nevēlējās komentēt, vai no valsts tiks pieprasītas kompensācijas.
Partanens iepriekš sacīja, ka bankas mazākuma akcionāri no valsts kā kompensāciju varētu prasīt bankas "Citadele" akcijas.
Arī investīciju fonda "East Capital" Korporatīvās pārvaldes vadītāja Luīze Hedberga bija gandarīta par Satversmes tiesas spriedumu, jo ar to ir atzīts, ka pieteicēju īpašumtiesības tika pārkāptas. "Mēs savu klientu vārdā centīsimies panākt kompensāciju," viņa teica.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa šo lietu ierosināja pagājušā gada novembrī. Ar pieteikumu tiesā vērsās septiņi investīciju ieguldījumu fondi – "Amber Trust S.C.A. SICAF-SIF", "DCF FUND (II) Baltic States", "Firebird Republics Fund, Ltd", "Firebird New Russia Fund, Ltd", "Firebird Avrora Fund, Ltd", "East Capital Asset Management Aktiebolag" un "East Capital" –, kuriem pieder daļa no "Parex bankas" pamatkapitāla.
Mazākuma akcionāri pieteikumā norādīja, ka apstrīdētā Kredītiestāžu likuma norma aizskar viņu īpašuma tiesības. Pieteikumā arī bija pausts viedoklis, ka iejaukšanās akcionāru saistībās un tiesībās par labu valstij esot uzskatāma par tiesiskai valstij neatbilstošu, kā arī aizskarot pieteikuma iesniedzēju tiesisko paļāvību.
Saskaņā ar mazākuma akcionāru sniegto informāciju sākotnēji to dalība "Parex bankas" pamatkapitālā bijusi 8,4%. 2010.gada 23.februārī valdība esot pieņēmusi lēmumu palielināt līdzdalību bankas pamatkapitālā. Šā lēmuma dēļ pamatkapitāls esot būtiski palielināts un attiecīgi esot samazinājusies pieteikuma iesniedzēju dalība, un pašlaik tā ir 2,1%. Tas pieteicējiem esot radījis būtiskas nelabvēlīgas sekas, piemēram, samazinājies izmaksājamo dividenžu apmērs. Tādējādi arī esot samazinājusies iespēja ietekmēt bankas darbību.
"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
Saskaņā ar "Parex bankas" mājaslapā publiskoto informāciju 81,83% bankas akciju pieder Privatizācijas aģentūrai, 14,61% – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, savukārt 3,56% – mazākuma akcionāriem.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – "Citadele", bet "Parex banka" sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus.