Satversmes tiesa (ST) otrdien paredzējusi sākt skatīt pēc komponista Raimonda Paula, izdevniecības "Žurnāls Santa" īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu personu sūdzības ierosināto lietu saistībā ar lēmumu sākt AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") bankrotu, nevis piemērot sanācijas procedūru.
2011.gada 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma ierosināja "Krājbankas" maksātnespējas lietu. Maksātnespējas procesa administratoram – KPMG Baltics" - tika iesniegti vairāki kredītiestādes sanācijas priekšlikumi, taču administrators tos noraidīja, uzskatot, ka tie nav praktiski realizējami.
Anča, Pauls, kā arī Jevgēnija Dimpere un Ina Inkēna sūdzībā ST norādījuši: sanācijas mērķis ir atjaunot kredītiestādes maksātspēju un apmierināt visus likumīgos kreditoru prasījumus. Savukārt bankrota procedūras gadījumā pamatmērķis ir šos kreditoru prasījumus apmierināt "pēc iespējas pilnīgāk". Pieteikuma iesniedzēju skatījumā, kredītiestādes kreditoru intereses efektīvāk un pilnīgāk var aizsargāt tieši sanācijas procesā un tieši sanācija un bankas maksātspējas atjaunošana ir primārais mērķis, ja iestājusies bankas maksātnespēja.
Kredītiestāžu likuma 179.panta regulējums, kas gadījumā, ja FKTK noraida sanācijas pieteikumus, liedz kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanācijas piemērošanas lietderību, ierobežo kreditoru likumiskās intereses, tostarp kreditoru tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus. Tāpēc minētā norma esot pretrunā ar Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu, uzskata pieteikuma autori.
Tāpat sūdzības autori rakstīja, ka tiesas kontrolei var tikt pakļauts tikai lēmums par maksātnespējas situācijas risinājumu izvēlēties sanāciju, nevis atteikties to darīt, kā arī šādu lēmumu var pārsūdzēt tikai gadījumos, ja tas pieņemts "viltus, spaidu vai maldības ietekmē". Kreditoru sapulcei nav iespējams pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos piemērot sanāciju. Tas, savukārt, neatbilst Satversmē noteiktajam, ka ikviens savas tiesības un intereses vai aizstāvēt tiesā, uzskata prasības iesniedzēji.
Pieteikuma autori arī norādījuši, ka arī kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi, neatbilst Satversmei, jo kreditoriem nauda tiek maksāta pēc tam, kad jau līdzekļi atmaksāti Noguldījumu garantiju fondam.
ST informē, ka ir paredzēts vērtēt Kredītiestāžu likuma normas, kas noteic, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators un nosaka, ka lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē.
Tāpat apstrīdētās normas nosaka, ka kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu, kā arī nosaka, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.
ST paredzējusi vērtēt iepriekšminēto likuma normu atbilstību Satversmes pantiem, kas noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un dod ikvienam tiesības uz īpašumu, kā arī nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Atbildētāja statusā pieaicinātā Saeima "Krājbankas" kreditoru sūdzību uzskata par nepamatotu.
Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma uzsākt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrotu. Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.
FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības lūgumu izdot baņķieri.
