Tomēr aģentūras ekonomisti prognozē, ka visdrīzāk tuvāko pāris gadu laikā visdrīzāk izdosies izvairīties no globālas parādu krīzes.
"Kaut arī mēs sasniedzam rekordaugstus parāda pret IKP līmeņus, mēs uzskatām, ka tuvākajā laikā parādu krīzes visdrīzāk nebūs," saka "Standard&Poor's" izpētes globālā vadītāja Aleksandra Dimitrijevica.
Ekonomikas plašākā mērogā visdrīzāk varētu sākt atgūties tad, kad būs pieejama Covid-19 vakcīna, kā arī, turpinoties labvēlīgām centrālo banku monetārajām politikām, uzskata eksperti. Valstu parādu līmenis varētu sākt samazināties 2023. gadā, ja valdības sāks samazināt savas stimulēšanas programmas, uzņēmumiem uzlabosies finansiālā situācija, bet mājsaimniecību tēriņi līdzsvarosies.
Tomēr ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā tiks izmantots jaunais parāds. Ja ar to tiks finansēta produktīva aktivitāte, kas palielinās nacionālā ienākuma līmeni un palielinās valdības ieņēmumus, tad tas balstīs parāda ilgtspēju un reitinga līmeni. Taču, ja ekonomikas izaugsme bremzēsies ilgāk, nekā gaidīts vai valdība nespēs uzlabot fiskālos rezultātus, tas var radīt negatīvu spiedienu uz reitingiem.
Pagaidām aizņemšanās izmaksas, pēc "Standard&Poor's" ekspertu domām, vairākus gadus būs zemas, un bāzes procentu likmes varētu būt zemā līmenī līdz pat 2023. gadam.
