Sudraba: atbildība par 'Krājbankas' krahu gulstas arī uz drošības iestāžu pleciem  (155)

Sudraba intervijā norādīja, ka Latvijā šī nav pirmā banku krīze un atbildīgajiem dienestiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai mācītos, kā strādāt banku uzraudzīšanas sfērā. "Jau bija gan "Banka Baltija", gan "Parex banka" un bija ļoti ilgs laiks, lai mācītos [par banku darbības uzraudzību]," sacīja Sudraba.

Viņa norādīja, ka par banku nozari valstī ir atbildīga ne tikai FKTK, bet arī valsts drošības iestādes, piemēram, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un arī Latvijas Banka, bilstot, ka acīmredzot šīs iestādes nav strādājušas pietiekami labi.

Esot jāvērtē vai atbildīgās institūcijas saprot savus pienākumus, strādājot banku jomā. "Domāju, ka arī par drošības iestādēm jāsaka, ka tās nav strādājuši tā, lai būt droši, ka bankas strādā droši Latvijā," sacīja Sudraba

"Latvijas Krājbankas" gadījumā uzraugiem jau bija aizdomas par bankas darbību, tika ieviesti ierobežojumi un pastiprināta uzraudzība, taču, neskatoties uz to, īpašnieki atrada iespēju tos apiet, norādīja Sudraba. Viņa pauda, ka citās valstī drošības iestādes rūpējas par to, lai biznesa vide būtu droša. Piemēram, citviet tiek izvērtēta arī īpašnieka reputācija, nepieciešamības gadījumā liedzot nodarboties ar banku biznesu, taču, kā uzsvēra Sudraba, Latvijā tā nenotika.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.