Šā gada janvārī tekošā konta pārpalikums veidoja 93,7 miljonus latu, februārī - 62,3 miljonus latu, bet martā - 107,3 miljonus latu. Kopumā tekošā konta pārpalikums gada pirmajā ceturksnī veidoja 263,3 miljonus latu jeb aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Preču un pakalpojumu eksports aprīlī pārsniedza importu par 22,8 miljoniem latu.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Artūrs Kaņepājs, tekošajā kontā arī gada ceturtajā mēnesī turpinājās jau iepriekšējos mēnešos novērotās tendences - aizvien straujāks kļūst preču eksporta un izejvielu importa pieaugums un saglabājās pakalpojumu eksporta gada kritums, ko lielā mērā noteica mazāks kravu pārvadājumu eksports.
Tāpat tekošā konta pārpalikumu aprīlī mazināja mazāks pasažieru aviopārvadājumu apjoms, kas saistīts ar Īslandes vulkāna izvirdumu. Galvenās kapitāla plūsmas finanšu kontā noteica bankas, palielinot ieguldījumus ārvalstu īstermiņa aktīvos.
"Augošā ražotāju konfidence liecina, ka arī turpmākajos mēnešos gaidāms eksporta apjomu kāpums, kā arī pozitīva eksporta un importa bilance un tekošā konta pārpalikums. Pretēji nesenām bažām autopārvadātājiem tomēr plānots piešķirt papildu atļaujas pārvadājumiem uz Krieviju, tādēļ Latvijas eksporta galvenais lejupvērstais risks joprojām ir saistīts ar eirozonas ekonomiskajām grūtībām," norāda Kaņepājs.
"Hipo Fondu" analītiķis Aleksejs Marčenko norāda, ka aprīlī jau sešpadsmito mēnesi pēc kārtas Latvijas tekošā konta bilance ir bijusi pozitīva un tās uzlabojumi notikuši, pateicoties augošam preču eksportam, kas savukārt ļauj pat nedaudz palielināt importu, nesabojājot maksājumu bilanci.
Preču eksporta ieņēmumi aprīlī bija lielākie kopš 2009.gada novembra, veidojot 318 miljonus latu. Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz samazinājās izdevumi preču importa apmaksai, tomēr šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kopumā šie izdevumi ir palielinājušies - ja 2009.gada pirmajos četros mēnešos tie bija 1,537 miljardi latu, tad 2010.gadā - 1,556 miljardi latu. Tas varētu būt saistīts gan ar augstākām degvielas cenām, gan ar patēriņa preču pieaugumu šī gada sākumā, skaidro Marčenko.
Analītiķis uzsver, ka maksājumu bilances pārpalikums veicina lielāku investoru uzticību Latvijai, taču investīciju pieplūde vispirms varētu parādīties uzņēmumos, kas lielākoties orientējas uz eksportu - kokapstrādē, metālapstrādē, ķīmiskajā un farmācijas rūpniecībā. "Tekošās bilances stabilizācija arī veicinās uzticību Latvijas valstij un ļaus tai lētāk aizņemties, tostarp brīdī, kad būs nepieciešams pārfinansēt starptautisko kreditoru aizdevumus," norāda Marčenko.
Savukārt "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka aprīlī tekošā konta pārpalikumu joprojām palielināja zaudējumi no ārvalstu investīcijām Latvijā. Šogad viņš sagaida, ka tie pamazām izzudīs, jo rūpniecība turpina diezgan strauji attīstīties, kā arī uzņēmumi turpina atbrīvot savas bilances no pārlieku lielām saistībām.
Saskaņā ar "Swedbank" prognozēm šogad tekošā konta pārpalikums būs aptuveni 9% no IKP.