Foto: LETA
Rīgas apgabaltiesa piektdienas pēcpusdienā nolēma atstāt bez virzības Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu, pastāstīja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Viņš sacīja, ka pieteikums bez virzības atstāts līdz 27.decembrim, lai novērstu tajā konstatētos trūkumus, proti, pieteikumam pievienotie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši likuma prasībām.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka FKTK nav ievērojusi vienu no Civilprocesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem par tiesvedības valodu. Likums nosaka, ka dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Savukārt Krājbankas maksātnespējas lietā iesniegti vairāki pielikumi angļu valodā, kas nav iztulkoti.

FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte portālam "Delfi" atzina, ka FKTK nebija pievienojis tulkojumus vairākiem maksātnespējas pieteikuma pielikumiem, apgalvojot, ka "šī nepilnība dokumentu paketē tiks pēc iespējas ātrāk novērsta". "Šis procesuālais trūkums būtiski neietekmēs procesa virzību," uzskata FKTK pārstāve.

Portālam "Delfi" arī zināms, ka maksātnespējas pieteikums tiesā ceturtdien iesniegts pārdesmit minūtes pirms darbdienas beigām. Trūkumu novēršanai tiesai saskaņā ar likumu jādod vismaz 20 dienas, un 27.decembris kā termiņš noteikts kā pirmā darba diena pēc Ziemassvētkiem.

FKTK izvirzītais Krājbankas maksātnespējas procesa administrators Aigars Lūsis portālam "Delfi" sacīja, ka 27.decembris ir maksimālais termiņš, kurā novēršami pārkāpumi, un, ja tie esot vienkārši, FKTK to varētu izlabot ātrāk. To, kad šo pieteikumu skatīt, gan izlems tiesnesis, jo lēmums par lietas ierosināšanu tiek skatīts rakstveida procesā, sacīja Lūsis, norādot, ka ir bijuši precedenti, ka tiesa par trūkumu novēršanu lemj pirms noteiktā 20 dienu termiņa.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!