Latvijas iedzīvotāju krāšanas paradumi pēdējos gados ir uzlabojušies, liecina Latvijas Bankas un komercbanku dati. Tomēr vēl aizvien ir, kur augt, – šobrīd drošības spilvens izveidots 35% cilvēku. Bankas to cenšas veicināt, veidojot krājrīkus.
Pagājušais gads ar strauji augošo inflāciju un komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu rudenī un ziemā, visticamāk, patukšoja iedzīvotāju iekrājumus, bet labā ziņa, kā min eksperti, ja salīdzina ar krīzi 2008. gadā: krietni vairāk cilvēku bija iekrājumi, no kuriem segt lielākos izdevumus.
To rāda arī Latvijas Bankas pasūtītā un "Latvijas Faktu" veiktā iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2022. gada oktobrī. Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše stāsta, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, par 9% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem ir izveidots finansiāls drošības spilvens vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā.
"Pēdējo trīs gadu laikā cilvēki ir vairāk uzkrājuši, mazāk saskārušies ar finanšu grūtībām. Kopējā finansiālā noturība ir uzlabojusies. Šāds uzkrājums ir būtisks atbalsts tik augstas nenoteiktības apstākļos. Pat ja tas nav jāizmanto, tas rada drošības sajūtu. Ir svarīgi, lai šāda tendence turpinātos
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
