Tirgū ienāk mileniāļu paaudze ar savu aizņemšanās kultūru
Foto: Reporters/Scanpix/LETA

Lielākais aizņēmumu līgumu skaits ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem (vidēji 1,8 līgumi uz cilvēku). Šī vecuma grupa arī turpina aktīvi aizņemties, piemēram, vasarā vien – laika posmā no jūnija līdz augustam – tikai šīs vecuma grupas iedzīvotāji ir noslēguši 15 tūkstošus jaunu līgumu, liecina "Kredītinformācijas biroja" (KIB) apkopotā informācija. Vienlaikus aktīvāka kļuvusi mileniāļu paaudze: 26-35 gadus vecie.

KIB datu bāzē ir reģistrēti 589 tūkstoši privātpersonu ar dažādām līgumsaistībām, kopā 992 tūkstoši dažādu aizņēmumu līgumu par kopējo summu virs sešiem miljardiem eiro (dati apkopoti uz šā gada septembra beigām). Tas ir kopējais iedzīvotāju aizņēmumu slogs – gan kavētas, gan arī laikus samaksātas saistības. "No malas skatoties, vidējais cipars – 1,7 līgumi uz personu – it kā nešķiet daudz, bet, visticamāk, tas veidojas tā, ka lielākajai daļai ir tikai viens aizņēmums, bet daļai ir 4-5 aizņēmumi," skaidro KIB valdes loceklis Intars Miķelsons. Turklāt viens aizņēmējs vidēji ir aizņēmies pie 1,4 kredītdevējiem.

Lielākā daļa šo aizņēmumu ir patēriņa kredīti (pēc skaita) – gandrīz puse jeb 40,5% ir patēriņa līgumi un 29,6% ir kredītkaršu līgumu, kas principā ir tas pats patēriņa aizņēmums. Savukārt hipotekārie kredīti veido samērā nelielu daļu kopējo līgumsaistību grozā, tikai 12,7%.

Salīdzinājumam, Latvijas komercbanku izsniegtie aizdevumi mājsaimniecībām uz šā gada 30. jūniju sasnieguši 5,2 miljardus eiro, kur lielāko daļu jeb 4,3 miljardus eiro veido hipotekārie kredīti, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. Tā kā KIB sistēmā apkopotās informācijas apjoms sasniedzis vienu miljonu unikālu ierakstu par privātpersonām, t.i., faktiski visiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem un datu arhīvs satur vairāk nekā 130 uzņēmumu informāciju, tostarp Uzņēmuma reģistra, VID, "Latvenergo", lielāko komercbanku un nebanku kreditētāju, kā arī namu apsaimniekotāju un citu uzņēmumu datus, var droši teikt, ka KIB apkopotie dati ļauj samērā objektīvi izvērtēt Latvijas aizņēmēju profilu jaunos griezumos.

Lai arī lielākais aizņēmēju skaits ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem, jāsecina, ka lielākais kavēto līgumu skaits ir iedzīvotājiem vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Otrā lielākā kavētāju grupa attiecīgi ir 36-45 gadus vecie. Kopumā no gandrīz viena miljona aizņēmumu līgumu kavēti tiek 138 tūkstoši, kas ir 14%. Procentuāli vērtējot, visbezatbildīgākie aizņēmēji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt, palielinoties gadu skaitam, nobriest arī attieksme kārtot savas saistības. Visapzinīgākie ir seniori vecumā virs 66 gadiem.

Šā gada vasarā – jūnijā, jūlijā, augustā – noslēgti 65,4 tūkstoši jaunu aizdevumu līgumu par 125 miljoniem eiro, liecina KIB informācija. Visvairāk – 43 miljonus eiro – aizņēmušies iedzīvotāji vecumā grupā no 26 līdz 35 gadiem, tiem cieši seko 36-45 gadus vecie cilvēki ar 35 miljoniem eiro. Attiecīgi, palielinoties gadu skaitam, samazinās aizņēmēju skaits un summas.

Šie dati liecina, ka iedzīvotāji turpina uzņemties saistības (ņemt aizdevumus un iegādāties preces uz nomaksu) un aizdevumu skaits pieaug. Miķelsons piebilst, ka, vērtējot Latvijas ekonomiskos rādītājus, redzams, ka iedzīvotāji paši "kurina" patēriņu, jo šis segments gadu no gada pieaug.

"Skatoties aizņēmumu struktūru, 50 miljoni eiro (kas ir 40% no jauniem izsniegtiem kredītiem) jaunos patēriņa kredītos ir pietiekoši liela summa, kas pārsvarā tiek izlietota mazu un vidēji lielu preču iegādē. Var secināt, ka iedzīvotāji arvien vairāk aizņemas un ar aizņemto naudu silda mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas industriju," norāda Miķelsons.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati liecina, ka nebanku sektora no jauna izsniegto kredītu apjoms katru gadu aug, piemēram, 2017. gadā nebanku sektors aizdevumos izsniedzis 586,6 miljonus eiro, 2016. gadā – 538,5 miljonus eiro. Līdz ar to audzis arī nebanku kredītu devēju kopējais kredītportfelis, pērnā gada decembrī sasniedzot 612,3 miljonus eiro, salīdzinājuma, 2016. gada decembrī portfelis bija 527,8 miljoni eiro. Turklāt ir uzlabojies nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pēc kredītu kvalitātes, 2013. gada 31. decembrī bez kavējuma kopējā kredītportfelī pēc apjoma bija 80,23%, 2014. gada 31. decembrī 82,15%, 2015. gada 31. decembrī 85,28%, 2016. gada 31. decembrī 84,73%, bet 2017. gada 31. decembrī jau 87,17%.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ātrie kredīti Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Hipotekārais kredīts Lasāmgabali Latvenergo VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form