Tverijons: atviegloto maksātnespējas procesu varētu piemērot vienīgā mājokļa īpašniekiem

"Neviens politiķis oficiāli nerunā, ka viņš domā par šā tūkstoša interesēm, bet stāsta, ka ir runa par visiem kredīta ņēmējiem, lai ģimenes netiktu izliktas uz ielas un tamlīdzīgi," saka Tverijons. Tāpēc LKA varētu piekrist attiecināt iebalsoto divu gadu termiņu un mēneša maksājumu ne vairāk kā trešdaļu no ienākumiem uz tiem kredītņēmējiem, kuri aizņēmušies vienīgajam mājoklim un ne vairāk kā simt tūkstošus. "Grupa, kam ir daudzie īpašumi, lielie kredīti, lai iet pēc 2. lasījuma redakcijas. (…) Nesametīsim visus vienā maisā," aicina Tverijons.

"Cik spriežu no avīžu ziņām, lieli parādnieki ir bijušie premjerministri, politiķi, politikai tuvu stāvošas personas," sacīja Tverijons. Viņš pieļauj, ka otrs iemesls šādu grozījumu pieņemšanai ir tāds, ka "priekšvēlēšanu gaisotnē deputātiem droši vien labpatīk izrādīties – redziet, kā mēs sodījām rijīgās bankas!"

"Vienā no Saeimas frakcijām priekšsēdētājs mani tincināja, vai ir pamats versijai par sliktajām zviedru bankām, kuru uzdevums esot te iznīcināt tautsaimniecību, pārķert īpašumus – zemes, mežus, ražošanu…" stāsta Tverijons, atzīstot, ka uz brīdi zaudējis valodu par tādas versija dzīvotspēju.

Pēc LKA aplēsēm, "revolucionārie" jauninājumi Maksātnespējas likumā, ko Saeima 3. lasījumā negaidīti apstiprināja, būtu izdevīgi apmēram tūkstotim cilvēku, bet kopumā bankas izsniegušas vairāk nekā 150 tūkstošus hipotekāro kredītu.

Otrajā lasījumā Saeima balsoja, ka maksātnespējas procedūra fiziskām personām ilgst četrus gadus, bet vēlāk – divus gadus. Savukārt Eiropā "klasiskais" fiziskas personas bankrota procedūras ilgums ir pieci gadi, norāda Tverijons. Daļā valstu tas ir trīs līdz pieci gadi, un pavisam nedaudzās zemēs, piemēram, Lielbritānijā, procedūra stiepjas no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem.

Par otru "radikālismu" grozījumos Tverijons sauc to, ka bankrota procedūras laikā persona maksā ne vairāk kā trešdaļu no ienākumiem. "Iepriekš bija formulējums – ne vairāk kā trešdaļu, bet ne mazāk kā Ls 180," norāda LKA prezidents. Tverijons stāsta, ka pašlaik bankrota procedūrā atrodas 120 personas, un LKA ir izanalizējusi 80 bankrotētāju lietas. "Viņu procedūras laiks ir pieci gadi, un katru mēnesi šie cilvēki veic šādus pasākumus – administratoram 180 latu, bet kredītdevējam 16 latu," stāsta Tverijons.

Šie 80 cilvēki kopumā ir parādā 34 miljonus latu, no kuriem 31 miljons ir parādi bankām, bet 3 miljoni – citām fiziskām personām, komunāliem maksājumiem, nodokļiem valstij. Izdalot šo summu uz vienu parādnieku, Tverijons aprēķinājis, ka tātad vidēji 425 tūkstošus aizņēmies cilvēks saistības ar kreditoriem ik mēnesi kārto par 16 latiem. "Tur laikam kaut kas nav kārtībā, vēl jo vairāk tāpēc, ka šiem parādniekiem kopā pieder 637 īpašumi, vidēji 8,5 īpašumi katram," uzskata Tverijons.

Viņš arī norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu debitoru mantas izpārdošana notiek tikai procedūras beidzamajā, piektajā gadā. Tāpēc viņi turpina dzīvot savos nekustamajos īpašumos un maksāt parādos 16 latus mēnesī – "tāds ir maksātnespējas process šodien Latvijā," komentē LKA vadītājs. "Šie divi "ielabojumi" likumā – it sevišķi maksātnespējas procedūras saīsināšana par diviem gadiem – ved pie tā, ka bankas atgūs ne vairāk kā 50% no reiz aizdotā," saka Tverijons.

" Šī tūkstoša cilvēku dēļ bojājam visu kreditēšanas vidi – ja pieņem minētos grozījumus," saka Tverijons un brīdina, ka "kredītu pieejamība mazajiem, vidējiem uzņēmējiem kļūs vēl grūtāka – apstākļos, kad tautsaimniecībai slāpst pēc papildu kreditēšanas".

LKA prezidents uzsver, ka nevar šauras grupas problēmas risināt uz citu rēķina, bet šajā gadījumā valsts Saeimas personā to grib darīt. "Būtu ļoti interesanti caurskatīt lielāko parādnieku sociālo bildi, bet bankas, tāpat kā dakteri, par saviem klientiem nedrīkst stāstīt," piebilst Tverijons.