"Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus," norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, "Livonia Partners" partnere Kristīne Bērziņa.
"Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā," viņa uzsver.
Pandēmija ir atstājusi iespaidu arī uz ieguldījumu apjomu - līdz šī gada oktobra beigām Latvijā reģistrētie privātā un riska kapitāla fondi veikuši 27 investīcijas 5,6 miljonu apmērā, kas ir 4 reizes mazāk nekā pērn. No tiem 78% ieguldīti pirmssēklas uzņēmumos, bet 22% pārējās stadijās esošos uzņēmumos. Iepriekšējos gados aktivitāte ir bijusi lielāka - 2019. gadā investēts 45 projektos 23,9 milj. eiro vērtībā, bet 2018. gadā - 24 projektos 18 miljonu eiro apmērā.
"Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2020. gads gan no investoru, gan uzņēmēju puses ir bijis nogaidošs, tāpēc investīciju apjoms bijis mazāks. Tomēr pozitīvā ziņa ir tā, ka finansējums joprojām ir pieejams un investoru interese par perspektīvām uzņēmējdarbības idejām saglabājas augsta. Šobrīd ir vērojama pieaugoša konkurence starp fondiem par kvalitatīvāko biznesa projektu atbalstīšanu, kas ir labs signāls uzņēmējiem," informē "EY" partneris, Stratēģijas un darījumu pakalpojumu nodaļas vadītājs Baltijā un Polijā Guntars Krols.
Gan šogad, gan pērn riska kapitāla investīcijas galvenokārt saņēmuši bizness biznesam (B2B), informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronikas un ražošanas nozaru uzņēmumi. 2020. gadā lielāko investīciju apjomu saņēmis logu ražotājs "Fenestra", 2019. gadā elektronikas uzņēmums "HansaMatrix", bet 2018. gadā bezpilota lidaparātu ražotājs "Aerones Nordic". Šogad Latvijā reģistrētie fondi veikuši investīcijas 1,8 miljonu eiro apjomā arī Lietuvā un Igaunijā.
Kā diskusijā atzina uzņēmēji, kas piesaistījuši izaugsmes kapitāla investīcijas, tās ir bijušas kritiski svarīgas uzņēmumu straujākai attīstībai. Elektronikas ražošanas uzņēmuma "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis uzsvēra, ka izveidot un attīstīt elektronikas uzņēmumu bez papildu kapitāla nebūtu iespējams un katram uzņēmējam konkrētajā ekonomiskajā situācijā jāizvērtē atbilstošākais uzņēmuma finansēšanas veids, nebaidoties arī no riska kapitāla piesaistes, ja tas nepieciešams.
Savukārt pasaules vadošo virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja "Giraffe360" finanšu direktors Gints Sloka norādīja, ka uzņēmums piedzīvojis jau 3 investīciju kārtas, t.sk. piesaistot Baltijas fondu kapitālu. Pateicoties ar šo finansējumu iespējamajai straujajai izaugsmei, 2019. gadā abonementu skaits 3D skenēšanas kameras pakalpojumam pieaudzis par 800%.
Vadošā skaņas kalibrēšanas uzņēmuma "Sonarworks" dibinātājs Helmuts Bēms diskusijā uzsvēra, ka riska kapitāla piesaiste nav tikai papildu finansējums, bet tiek iegūtas arī vērtīgas zināšanas un kontakti no investoriem, kas ir īpaši nozīmīgi brīdī, kad uzņēmums savu darbību vēlas izvērst starptautiskā tirgū. Būtisks aspekts ir arī uzņēmuma korporatīvās pārvaldes sakārtošana pēc augstākajiem standartiem.
Kā diskusijā atzina nozares dalībnieki, tirgus iekustināšanai un uzņēmēju iedrošināšanai plašāk jārunā par Latvijas veiksmes stāstiem - uzņēmējiem, kuriem, piesaistot izaugsmes investīciju kapitālu, ar savām idejām un attīstītajiem produktiem izdevies iekarot pasaules tirgu. Tāpat būtu jāattīsta diskusija par nozares "rebrendingu", jo termins "riska kapitāls", kas vēsturiski radies kā tulkojums no angļu valodas jēdziena "venture capital" neatbilst investīciju būtībai un mērķim. Tas potenciālajam aizņēmējam, kā arī institucionālajiem partneriem rada maldīgu priekšstatu par darījuma riskantumu, nesniedzot informāciju par kapitāla piesaistes ieguvumiem - strauju uzņēmuma izaugsmes potenciālu, zināšanu un kontaktu loka paplašināšanu, labas prakses pārvaldības procesu sakārtošanu.
Izaugsmes investīcijas uzņēmumos veido arī "pozitīvu spirāli" tautsaimniecībā, augot uzņēmumam, tiek radītas jaunas darbavietas. Baltijas valstu uzņēmumi, kas piesaistījuši riska kapitālu, vidēji gadā ir par 6,5% audzējuši darbinieku skaitu. Tāpat tie ir papildu nodokļu maksājumi un kopumā - sekmēta uzņēmējdarbības ekosistēmas nostiprināšanās.
2020. gadā Latvijas riska kapitāla tirgū darbojās 13 investēšanas stadijā esoši Latvijā reģistrēti fondi ar kopējo aktīvu apjomu 294 miljoni eiro. Tāpat Latvijas uzņēmējiem pieejams vismaz 300 miljoni eiro finansējums no citās (galvenokārt Baltijas) valstīs reģistrētu pārvaldnieku fondiem.
