Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš 2014. gada, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publisko finanšu iestādēm uzliktos sodus un izteiktos brīdinājumus, redzams, ka Latvijā daudzas bankas ir dabūjušas maksāt ievērojamas soda naudas. Vislielākā soda nauda savulaik uzlikta "ABLV Bank".

Pēdējais FKTK uzliktais sods bijis 1,2 miljona eiro apmērā "BluOrange Bank". Jāatgādina, ka 2018. gadā kopumā FKTK par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma prasību pārkāpumiem ir piemērojusi sankcijas sešiem Latvijas finanšu sektora dalībniekiem – trīs bankām, divām e-naudas iestādēm un vienai maksājumu iestādei, kopsummā vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā (jeb 4 013 877 eiro).

No šobrīd strādājošām bankām vienīgi "Citadele" banka un "Rigensis Bank" kopš 2014. gada nav saņēmušas ne brīdinājumus, ne tām ir uzliktas soda naudas. Savukārt "SEB" bankai FKTK izteikusi brīdinājumu par stingrās autentifikācijas nosacījumu savlaicīgu neieviešanu. Jāatgādina, ka tādi pazīstami banku zīmoli kā "Bigbank", "Danske Bank", "Luminor Bank" u.c. Latvijā ir reģistrēti kā ārvalstu banku filiāles.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam banku filiāļu pamatuzraudzību veic mītnes valsts uzraugs, un tam ir attiecīgi tiesības piemērot sankcijas par pārkāpumiem. Ja filiāles darbībā tiktu konstatēti pārkāpumi, tad FKTK nekavējoties informētu mītnes valsts uzraudzības iestādi, lai novērstu tos. Ja mītnes valsts uzraugs neveic pasākumus, tad lēmumus, t.sk. par sankciju piemērošanu varam pieņemt arī FKTK. Ir arī izņēmums, kad šo kārtību var neievērot, t.i. ārkārtas situācijā, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, ievērojot šo pasākumu samērīgumu ar aizsargājamām interesēm.

Cīņas ar naudas līdzekļu legalizāciju ("anti-money laundering" – AML) jomā atbildība būtu tās valsts uzraugam, kas ir izdevis licenci, taču tai pašā laikā arī FKTK skatās, kā filiāle Latvijā izpilda AML prasības, un nepieciešamības gadījumā arī FKTK būtu tiesības sodīt filiāli par AML pārkāpumiem.

Lielākoties un lielākie sodi uzlikti par trūkumiem banku iekšējo kontroles sistēmu darbībā un līdz ar to NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī trūkumiem klientu izpētē un darījumu uzraudzībā.

Visas FKTK piemērotās sankcijas kopš 2014. gada ir pieejamas šeit, savukārt infografika par sodu piešķiršanas kārtību – šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!