Pērn mākslas tirgus piedzīvoja nepieredzētu notikumu – digitāls mākslas darbs tika nopirkts par 69 miljoniem ASV dolāru. Ja paskatās uz starptautisko mākslas tirgu, kur arābu prinči, oligarhi un tehnoloģiju miljardieri tērē krietni vien lielākas summas, lai uz jahtas varētu izstādīt kādu vecmeistara darbu, tas nav nekas īpašs. Taču autora "Beeple" darbs bija digitāls. Tā nebija fiziski taustāma glezna vai statuja, bet gan vieninieku un nullīšu kombinācija, kuras unikalitāti un piederību uzņēmējam Vignešam Sundaresanam garantē NFT sistēma, kas balstās uz kriptovalūtu popularizētās blokķēdes tehnoloģijas pleciem.
Tas "uzspridzināja" gan mākslas, gan spekulantu tirgu – daudziem šķita, ka šis ir jaunais "Bitcoin", jauns zelta drudzis, kas pirmos laimīgos var padarīt par miljonāriem diennakts laikā. Ar dažiem tā notika, un daži NFT darbi vēl aizvien tiek tirgoti par lielām summām, bet vienlaikus pēdējā gada laikā radās miljoniem darbu, zīmējumu kolekciju un projektu, kas nevar atrast pat vienu pircēju par nieka dažiem dolāriem.
Pēdējo nedēļu kriptovalūtu krīze situāciju ir pasliktinājusi, un mediji vēsta, ka tirdzniecība ar NFT ir krietni palēninājusies un dažviet samazinājusies par 92%. Eksperti skaidro, ka burbulis ir plīsis. Tomēr, kā norāda projekta "300 latvieši" viesis Ivars Vilde, tas nebūt nav slikti. Viens no labumiem: tirgus attīrīsies no nekvalitatīviem projektiem, bet labie projekti un tehnoloģijas nekur nepazudīs. Tāpat, viņaprāt, tas ir pilnīgi normāls jauno tehnoloģiju cikls. "Pats "Bitcoin" uzradās 2009. gadā, un pēc tam tirgus līdz 2012. gadam bija nenormāli svārstīgs, tur bija no centiem līdz dolāriem," saka Vilde, norādot, ka tas ir normāls process. "Pagājušajā gadā NFT uzkāpa par vairākiem desmitiem tūkstošu procentu," viņš klāsta.
