Foto: Shutterstock

AS "Swedbank" nesen paziņoja, ka sākusi dzēst 2008. gada krīzes neatmaksātos hipotekāros kredītus, taču citas bankas pagaidām lemj par kārtību šo parādu dzēšanai, atzina "Delfi" aptaujāto banku pārstāvji.

Saeima pirms kāda laika atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Kredītiestāžu likumā, kas paredz ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd neatgūstamo parādu dzēšanu. Ar grozījumiem noteikts mehānisms, kā kredītiestādes un parādu piedziņas uzņēmumi var dzēst līdz 2008. gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti. Kredītiestāžu likuma grozījumi nosaka, ka kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

"Dzēst parādsaistības nav kredītiestādes pienākums, bet gan tiesības, kuras kredītiestāde pati var izvēlēties izmantot vai nē," skaidro Finanšu nozares asociācija.

"Swedbank" iepriekš informēja, ka turpina jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Sagaidāms, ka šajā noslēguma fāzē tiks palīdzēts pārējiem 3100 klientiem, kuriem banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 110 miljonu eiro apmērā.

"Luminor" atgūšanas daļas vadītāja Sanda Apine stāsta, ka "Luminor nav daudz tādu klientu - aptuveni 1200 kredītņēmēji, kuru parādi kvalificētos norakstīšanai, pēc jaunā krīzes laika parādu norakstīšanas likuma, kad klientam nav bijis uzsākts maksātnespējas process, kredīts izsniegts līdz 2008. gada beigām utt. Šie ir gadījumi, kas reāli jau ir ārpusbilancē norakstītās saistības (klientam saistība pastāv, bet bankas uzskaites sistēmā tā vairs nav kā aktīvs kredīts). "Šobrīd mēs aktīvi strādājam pie politikas un procedūras izstrādes, lai uzsāktu parādu dzēšanu saskaņā ar jauno likumu. Taču arī līdz šim "Luminor pastāvīgi strādā ar kredītņēmējiem, kas nav varējuši pildīt uzņemtās saistības. Līdz šim jau esam nākuši pretim tiem, kas proaktīvi vēlas dialoga ceļā rast risinājumu. Bankā šis process vēsturiski norit nepārtraukti. Te parasti galvenais kritērijs mums ir bijis klienta vēlme sadarboties un rast risinājumu - svarīgi, lai persona vēršas bankā un grib risināt situāciju, taču ir bijuši arī gadījumi, kad esam izlīguši daudz sarežģītākās situācijās," piebilst S. Apine.

"SEB banka" pagaidām konkrētus skaitļus par problemātiskajiem aizdevumiem nemin. "Vienmēr esam snieguši atbalstu kredītņēmējiem, kuri neparedzētu apstākļu dēļ vairs nevar pildīt savas kredītsaistības, un darīsim to arī turpmāk, turpinot izvērtēt katru situāciju individuāli, lai rastu katram klientam atbilstošāko risinājumu un mazinātu kredītsaistību atmaksas slogu. Atsevišķos gadījumos esam arī 100% apmērā dzēsuši kredītsaistības klientiem no sociāli jutīgām sabiedrības grupām – daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un gados ļoti veciem cilvēkiem, kuri, piemēram, bijuši kā galvotāji savu bērnu kredītiem," informē bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane.

"Vienmēr pats būtiskākais, saskaroties ar grūtībām pildīt kredītsaistības, ir uzsākt sarunu ar banku un meklēt risinājumu, negaidot, kad situācija kļūst par lielu problēmu. Taču bieži vien tieši sadarbība un dialoga veidošana no klienta puses ir bijis lielākais izaicinājums, ar ko bankām nācies saskarties – ne visi klienti izrāda vēlmi sadarboties un pat sazināties ar banku. Līdz ar to ir ļoti būtiski, ka valstiskā līmenī tiek pastiprināti pievērsta uzmanība kredītsaistību izpildei, veicot izmaiņas likumdošanā, un šis var būt viens no soļiem, lai veicinātu klienta un bankas savstarpējo komunikāciju," norāda E. Neimane. "Savos lēmumos un darbībās vienmēr esam ievērojuši taisnīguma principu attiecībā pret tiem klientiem, kuri savas saistības ir spējuši sakārtot un ir atvērti sadarbībai ar banku – ja klients neizrāda vēlmi sadarboties vai pat apzināti pretdarbojas, lēmums viņam nebūs tik labvēlīgs, kā tam klientam, kurš izrāda iniciatīvu situācijas risināšanā," norāda bankas pārstāve, piebilstot, ka nākotnē kredītiestāde turpinās sniegt atbalstu kredītņēmējiem, un izvērtēs likuma doto iespēju, lai pārskatītu savus procesus un nepieciešamības gadījumā veiktu izmaiņas un uzlabojumus.

Savukārt AS "Citadele banka" Korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika pastāstīja, ka šādu saistību "Citadelē" nav daudz, un, tāpat kā iepriekš, banka katram gadījumam pieiet individuāli.

Finanšu nozares asociācijas apkopotā informācija liecina, ka "Privatbank" šajā gadā nav plānojusi veikt vienpusēju parādsaistību dzēšanu, un šādu iespēju izvērtēs 2021. gada sākumā. "LPB" nav plānojusi dzēst parādsaistības, jo bankas portfelī šādu parādu nav, un arī "Signet Bank" neplāno šādu saistību dzēšanu, jo attiecīgais portfelis ir cedēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!