Starp trim Baltijas valstīm, kā liecina dažādi publiskie dati, aktīvākie investori mīt tieši Igaunijā. Finanšu eksperts un lektors Jāks Rosare (Jaak Roosaare) sarunā ar "Delfi Bizness" to skaidro tā, ka jau vairāk nekā desmit gadus valstī darbojas mediji, kas popularizē investēšanu, un tiek gan rakstītas, gan tulkotas grāmatas par sava nākotnes kapitāla uzkrāšanu. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka pārējās Baltijas valstis var panākt ziemeļu kaimiņus.
Pirms sākam runāt par 2023. gadu, gribēju pavaicāt: kā vērtējat 2022. gadu? Skatoties no malas, šķiet, ka Baltijas akciju tirgum, lai gan bija vērtības kritums, gāja labāk nekā lielajiem, globālajiem akciju tirgiem.
Es piekrītu, ka, salīdzinot ar citu valstu tirgiem, it īpaši ASV akciju tirgu, un citām aktīvu klasēm, rezultāti nemaz nav tik slikti. Sevišķi, ja ņemam vērā, ka esam blakus Krievijai, kā arī šī brīža ģeopolitisko saspīlējumu.
Galvenais iemesls gan tam slēpjas tajā, ka Baltijas tirgū nav lielu investīciju no lielajiem fondiem. Pārsvarā šeit darbojas mazi investori un daži vietējie pensiju fondi. Tātad nebija liela spiediena steigt un pārdot akcijas.
Es arī uzskatu, ka tirgum bija jāatdziest, jo augstākajā punktā tas bija diezgan traks – bija vairāki IPO (uzņēmumu sākotnējie akciju piedāvājumi), kā arī valdība 2021. gadā igauņiem atļāva piekļūt savai pensiju fondu naudai. Manuprāt, pērn bija labs tirgus normalizēšanās gads.
Taču investoriem iegūt pozitīvu atdevi bija grūti. Manuprāt, Igaunijā vienīgais uzņēmums, kas piedāvāja pozitīvu atdevi, bija “Enefit Green”, Lietuvā “Linas Agro” un Latvijā “SAF Tehnika”. Man pašam bija diezgan patīkams gads, jo man bija ieguldījumi šajos uzņēmumos.
Tātad jūsu Baltijas akciju portfelis gadu noslēdza ar pozitīvu atdevi?
Drīzāk “pa nullēm”.
