Privatizācijas aģentūra informē, ka "Nomura" uzskata par lietderīgu pašlaik neturpināt pārdošanas procesu, jo valsts nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu no šī darījuma. "Nomura" iesaka atsākt darbu pie bankas pārdošanas, kad finanšu sektorā būs atjaunojusies stabilitāte un investori būs gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus.
"Eiropas finanšu situācijas kontekstā investori šobrīd nav gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus banku sektorā. Lai arī bankas "Citadele" pārdošanas process tika uzsākts veiksmīgi, negatīvais fons izrādījās pārāk spēcīgs. Vairāki investori apliecināja, ka būtu gatavi atgriezties pie bankas iegādes darījuma, kad būs stabilizējusies situācija," norāda "Nomura".
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce pēc valdības slēgtās sēdes pastāstīja, ka konsultants uzskata - šobrīd par banku iegūstamā cena būtu zemāka nekā valdības cerētā. Tomēr galīgais termiņš bankas pārdošanai joprojām saglabājas tāds, kā paredzēts restrukturizācijas plānā - 2014.gada nogale.
Pūce atzina, ka Eiropas Komisija gan varētu piekrist grozīt arī šo termiņu, tomēr netiekot prognozēts, ka sliktā situācija Eiropas finanšu tirgū saglabāsies vēl trīs gadus.
Savukārt Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs norādīja, ka banka "Citadele" jebkurā gadījumā jau ir spējusi sākt gūt peļņu, tāpēc tās pārdošanas atlikšana bankas darbību neietekmēs. Loginovs arī uzsvēra, ka mērķis nav sagaidīt galīgo Eiropas Komisijas akceptēto bankas restrukturizācijas plāna termiņu, un uzsvēra, ka "nav labi pārdot tad, kad esam spiesti to darīt".
Konsultantu "Nomura" pārstāvis Pjotrs Čudviks norādīja, ka gan bankas, gan Latvijas valdības interesēs šobrīd ir nogaidīt un redzēt, kā uzlabosies vai mainīsies situācija Eiropas banku sektorā, kā arī vispār Eiropas makroekonomiskā situācija. Viņš pauda pārliecību, ka pārdošanas process gala rezultātā tomēr būs sekmīgs, un piebilda, ka šāda situācija nav unikāla, jo arī vairāki citi banku pārdošanas procesi Centrālajā un Austrumeiropā nesen ir pārtraukti vai apturēti.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka, uzklausot konsultantu, kļuvis skaidrs, ka šobrīd nav piemērots brīdis bankas pārdošanai, lai gan investoru interese par to ir bijusi. Starplaikā ir svarīgi nodrošināt sekmīgu bankas darbību un vērtības pieaugumu, kas būs bankas vadības uzdevums, sacīja Ministru prezidents.
Dombrovskis atturējās vērtēt, vai "Citadeles" pārdošanas "iesaldēšana" var ietekmēt Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas iespējamo pārdošanu, uzsverot, ka valdība, kā jau plānots iepriekš, par šo jautājumu lems janvāra vidū.
Valdība otrdien nolēma atkārtoti izvērtēt bankas pārdošanas iespējas nākamā gada oktobrī, kad Privatizācijas aģentūra un "Nomura" sagatavos izvērtējumu par aktuālo tirgus situāciju un pārdošanas procesa atsākšanu. Attiecīgi tiks veiktas izmaiņas bankas pārdošanas stratēģijā, ko iepriekš bija apstiprinājusi valdība.
Ja valdība oktobrī lems pozitīvi par bankas pārdošanas procesa atsākšanu, jau interesi izrādījušie, kā arī citi potenciālie investori tiks uzaicināti iesniegt piedāvājums bankas iegādei.
PA uzsver, ka lēmums par pārdošanas atlikšanu neietekmē bankas "Citadele" darbību, tā turpina strādāt pie restrukturizācijas plāna ieviešanas. Restrukturizācijas plāns paredz, ka valstij ar laiku ir jāatgriež banka privātajā sektorā, bet tajā nav paredzēta piespiedu pārdošana, jo valstij ir jāatgūst maksimāls apjoms ieguldīto līdzekļu.
PA atgādina, ka bankas pārdošanas process tika uzsākts šā gada jūlijā. Pārdošanas konsultants uzrunāja vairāk kā 100 pretendentu un oktobrī tika saņemti investoru sākotnējie piedāvājumi.
"Valdības lēmums pagaidām atlikt valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu un atgriezties pie šī jautājuma, kad akciju pārdošanai būs labvēlīgāki tirgus apstākļi, ir loģisks solis un atbilst sabiedrības un valsts interesēm. Līdz akcionāru turpmākiem lēmumiem Citadele paliks esošo akcionāru – Latvijas valsts un ERAB – rokās un turpinās attīstību tāpat kā to veiksmīgi darījusi līdz šim," izskata "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.
"Sabiedrības un valsts interesēs ir, lai "Citadeles" akcijas tiktu pārdotas par iespējami augstāko cenu. Vienlaikus bankai, tās klientiem un sabiedrībai ir svarīgi, lai banka iegūtu stabilu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt ilgtermiņa investīcijas bankas attīstībā. Tāpēc valsts lēmums atgriezties pie jautājuma par investora piesaisti, kad tirgus situācija Eiropā būs labvēlīgāka bankas akciju pārdošanai, ir loģisks," norāda Jākobsons.
Arī viņš uzsver, ka bankas akciju pārdošanas procesa apturēšana bankas darbību neietekmēs – "Citadele" turpinās strādāt un attīstīties, apkalpojot gan privātpersonas, gan uzņēmumus un institūcijas, gan arī strādājot kapitāla pārvaldīšanas sektorā, galvenokārt koncentrējoties tieši uz Baltijas valstu tirgu. Tāpat "Citadele" turpinās atmaksāt valstij tās savulaik noguldīto finansējumu.
Banka uzsver, ka "Citadele" šogad sākusi strādāt ar peļņu ātrāk nekā paredzēja bankas restrukturizācijas plāns - jau šā gada 1. pusgadā. 2011. gada 3. ceturkšņa rezultātos "Citadeles" peļņas apjoms vēl palielinājās, pieaugot no 182 tūkstošiem latu līdz 3,4 miljoniem latu. Salīdzinot ar 2010. gadu, "Citadele" ir būtiski palielinājusi neto procentu ienākumus. Bankas "Citadele" likviditātes rādītājs ir 62,8%, kas ir divas reizes vairāk par regulatora prasītajiem 30%.
"Citadele" tika izveidota pērn augustā pēc "Parex bankas" restrukturizācijas. Uz jaundibināto banku tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā. Uz "Citadeli" tika pārcelta arī daļa Valsts kases noguldījumu.
Kopš 2010. gada augusta "Citadele" jau četras reizes pa daļām ir atmaksājusi valstij tās ieguldīto finansējumu kopā 157,1 miljonus eiro jeb 110,4 miljonus latu no finansējuma, ko valsts iepriekš ieguldījusi bankā kā termiņnoguldījumu. Savukārt procentu maksājumos par saņemto atbalstu, tai skaitā par valsts termiņnoguldījumiem un subordinēto aizdevumu, "Citadele" valstij no 2010. gada augusta līdz 2011. gada decembrim ir samaksājusi 23,9 miljonus eiro jeb 16,8 miljonus latu.
Valsts noguldījumu pamatsumma, kas "Citadelei" vēl ir jāatmaksā, neskaitot procentus, ir 46,6 miljoni eiro jeb 32,8 miljoni latu. To "Citadele" valstij atmaksās nākamgad.
2011. gada 30. septembrī bankas "Citadele" kopējie aktīvi ir 1,2 miljardi latu (grupas – 1,4 miljardi latu). Bankas kredītu portfelis ir 621 miljons latu (grupas - 713 miljoni latu) un kapitāla un rezervju apjoms ir 85,3 miljoni latu (grupas – 83 miljoni latu).
Kopējais noguldījumu apjoms bankā "Citadele" 2011. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedzis 980 miljonus latu (grupas – 1,2 miljardus latu).
Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% bankas "Citadele" akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
