Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 4,4% jeb 221,692 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 5,307 miljardus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Tostarp ieguldījumu rezultātā gūtais aktīvu pieaugums 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 99,56 miljonus eiro, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtās naudas summas veidoja 300,14 miljonus eiro, bet VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 178,008 miljonus eiro.
Valsts fondēto pensiju aktīvo plānu vidējais ienesīgums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,11%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 0,83%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija negatīvs - mīnus 1,11%.
2021.gada marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī, kas bija 5,32 miljardu eiro apmērā, lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (63,4%) un parāda vērtspapīriem (25,7%).
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs šogad marta beigās veidoja 725,8 miljonus eiro jeb 13,6% no kopējiem ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar 2020.gada beigām Latvijā veikto ieguldījumu apmērs pieaudzis par 10,2% jeb 67,468 miljoniem eiro.
No visiem ārvalstu ieguldījumiem 93,9% jeb 4,997 miljardi eiro bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, tostarp lielākā daļa bija izvietoti Īrijā (34,1% no kopējā ieguldījumu apmēra), Luksemburgā (18%) un Zviedrijā (5,5%).
2021.gada marta beigās valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 295 878 dalībnieki, tostarp 69,8% bija pievienojušies obligātā kārtā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
