Pieaugošās valsts parāda apkalpošanas izmaksas līdzās augstajai inflācijai ir viens no apstākļiem, kas Finanšu ministrijai (FM), gatavojot šā gada budžetu, liek būt piesardzīgai par jauniem tēriņiem, lai arī budžeta stāvoklis izrādījies labāks nekā prognozēja vēl rudenī, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Latvijas valsts budžeta izdevumi, reaģējot uz kovida pandēmiju, enerģijas cenām un bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, bija tās pozīcijas, kas pērn novembrī nodzina Latviju pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā kā valsti ar lielāko mīnusu budžetā. 2022. gada deficītu lēsa 7,1% apmērā.
Taču, pateicoties labiem budžeta ieņēmumiem augstas inflācijas dēļ, iztrūkums valsts pagājušā gada budžetā saruka līdz 5%. Uzlabojās arī šā gada budžeta iespējas.
Jaunu tēriņu apmēru FM rēķina atbilstoši specifiskam terminam – strukturālais deficīts. Valdības deklarācija paredz pakāpeniski sadeldēt šī deficīta līmeni līdz 0,5% no IKP 2025. gadā. Taču augstā inflācija un tādēļ pieaugušie budžeta ieņēmumi izpildīja trīsgades plānu uzreiz – strukturālais deficīts sasniedza 0,2%, lai gan bija plānoti 1,8%.
Tas ļāva dubultot šogad papildu piešķiramās naudas apjomu no 95 miljoniem eiro līdz 215 miljoniem, ziņo "de facto".
Tas gan vienalga ir 10 reižu mazāk nekā gribētu ministrijas. Tāpēc līdz ceturtdienai valdībā diskutēs, kam naudu dot, bet kam nē. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) min, ka papildu naudu piešķirs drošībai, ekonomikas transformācijai, veselībai un labklājībai, bet konkrētas izdevumu pozīcijas viņš līdz diskusiju noslēgumam neatklāj.
Saeimas opozīcijā ir arī viedoklis, ka labie budžeta ieņēmumi ļautu valdībai tērēt vēl vairāk. Rudenī ministrija bija gatava lielākam deficītam nekā piedāvā tagad.
"Valdības deklarācijā arī tika norādīts, ka recesijas apstākļos mēs rīkosimies pretcikliski, kas būtībā arī nozīmē šādos gadījumos palielināt deficītu. Es domāju, ka tas ir jādara," saka opozīcijas partijas "Progresīvie" deputāts Andris Šuvajevs un piebilst, ka ekonomikas transformācija nenotiks, ja valdība aktīvāk nerisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmas.
Vaicāts, kāpēc budžetā netiek palielināti tēriņi, finanšu ministrs Ašeradens atbild, ka valda liela nenoteiktība un prognozes var arī nepiepildīties, tāpēc ministrija vēlas saglabāt piesardzību.
"Ja Eiropas Centrālā banka mēģina ugunskuru dzēst, to inflāciju samazināt, tad valdība nedrīkstētu no otras puses mest tai krāsnij klāt malku. Tajā pašā laikā mums jāpalīdz iedzīvotājiem. Mums jāmēģina to zelta vidusceļu atrast," raidījumam saka Ašeradens.
Ministra ieskatā fiskālā disciplīna būtu arī labs signāls naudas aizdevējiem, kas tagad prasa lielākus procentus.
Kopējais Latvijas valsts parāds ir tuvu 17 miljardiem eiro, kas proporcionāli pret IKP ir viens no zemākajiem savienībā. Septiņi miljardi eiro no parāda ir jāpārfinansē nākamajos četros gados. Fiskālās disciplīnas padome pēdējā ziņojumā lēsa, ka parāda apkalpošanas izmaksas varētu dubultoties. Valsts kasē apstiprina, ka matemātika ir pareiza.
"Pēdējo gadu laikā viszemākie parāda apkalpošanas izdevumi jeb procentu maksājumi bija tieši pagājušajā gadā 164 miljoni eiro, šogad mēs plānojam, ka procentu izdevumi būs apmēram 200 miljoni. Savukārt 2024. gadā jau būs pieaugums par 130 miljoniem, sasniedzot 330 miljonus," LTV uzskaita Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņš gan mierina, ka šādas izmaksas savulaik jau pieredzētas.
Nauda kļuvusi dārgāka, jo visā pasaulē centrālās bankas pacēlušas aizdevumu likmes.
Valdība cer pabeigt diskusijas un šī gada budžetu iesniegt lemšanai Saeimai līdz 9. februārim.
