Latvijai, lai veicinātu kapitāla tirgus attīstību, būtu jārīkojas līdzīgi kā Lietuvai un Igaunijai, un uz biržu jāvirza valsts kapitālsabiedrības, šāda labi sakārtotu valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir pareizs solis, taču pagaidām idejai trūkst atbalsta politiskā līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkotajā forumā "Šodienas lēmumi = nākotnes iespējas" atzina finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju vidū nav domstarpību par šo nepieciešamību, neformālas sarunas bijušas gan pagājušajā, gan esošajā Saeimā, tāpat mēģināts uzsākt diskusijas, taču balsu tam diemžēl nav, un tas ir galvenais, kas aptur tālākos soļus, atzina Dālderis.
Tomēr viņš uzsvēra, ka pārliecināšanas darbs noteikti ir jāturpina, un šobrīd ideja vairāk atduras ne tikai valsts ierēdniecības pusē, kas izprot priekšlikumu, bet vairāk politiskā un vēlētāju līmenī – daudzi neizprot ieguvumus gan ekonomikai, gan budžetam.
"Ieguvumi ir pilnīgi skaidri, taču ir daļa politiķu, kuri ir skeptiski, neizprot un mēģina saskatīt slēptas privatizācijas mērķus," skaidroja Dālderis.
Neskatoties uz to, FM finanšu sektora attīstības plānā paredzēs šo stratēģiju un noteiks skaidrus soļus, kas jāveic, lai kapitāla tirgus varētu attīstīties uz valsts uzņēmumu kotēšanas rēķina.
Tajā pašā laikā Dālderis uzsvēra, ka jāizvērtē, kādi ir šie valsts uzņēmumi. "Viena daļa ir tuvu pārkapitalizācijai, kam nav problēmu piesaistīt papildu kapitālu. Savukārt otra daļa valsts kapitālsabiedrību ir ļoti smagos parādos, un tām būs ļoti grūti kvalificēties vai vismaz labi sagatavoties startēšanai biržā. Šis ir kopīgs darbs, ko darīsim ar Ekonomikas ministriju (EM), mēģinot saprast, kāds ir labākais virziens," sacīja Dālderis.
EM valsts sekretārs Edmunds Valantis sacīja, ka EM kā "Latvenergo" valsts kapitāldaļu pārstāve ir bijusi atvērta sadarbībai dažādu finansējuma veidu piesaistē, un "Latvenergo" jau līdz šim emitējis obligācijas un piesaistījis finansējumu, taču ir kritiski, lai finansējums būtu pieejams ne tikai lieliem, bet arī maziem uzņēmumiem.
"Latvenergo" pieredze, piesaistot finansējumu ar obligācijām, ir labs modelis, kā Latvijas ekonomikā iepludināt vietējo pensiju fondu līdzekļus, uzsvēra Valantis.
Skatoties kopumā uz finansējuma piesaisti, pēc viņa teiktā, alternatīvas ir daudz un dažādas, taču akciju emisijas, viņaprāt, lielā mērā jāveic tajos gadījumos, kad uzņēmumam ir skaidri biznesa projekti, kam nepieciešamas diezgan lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šādos gadījumos IPO ir liela loma, piebilda Valantis.
"Katra valsts kapitālsabiedrība ir citādāka, bet gribētos, ka šie biznesa attīstības projekti ir saistīti ar eksportu, jo tad tas pamatotu, kādēļ nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu - tas palīdzētu ieiet ārējos tirgos, piesaistīt naudas plūsmu un lielākas dividendes valsts budžetam," skaidroja EM pārstāvis.
Arī šogad un, iespējams, nākamgad "Latvenergo" plānojis piesaistīt ārējo finansējumu, tāpat ir plānoti daudz dažādi projekti, bet vairāk EM skatās uz obligāciju emisijām.
