Foto: DELFI

Valsts, visticamāk, neatsauksies uzņēmēju aicinājumam pārņemt finanšu grūtībās nonākušās Krājbankas kredītportfeli, jo neesot pamata uzskatīt, ka nepietiks ar tirgus instrumentiem un komercbanku sektors nespētu pats pārņemt Krājbankas kredītlīgumus, piektdien pēc tikšanas ar uzņēmējiem atzina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aicinājumu izvērtēt iespēju pārņemt Krājbankas kredītportfeli valstij piederošajās bankās, Pūce sacīja, ka šobrīd šāds solis būtu pārsteidzīgs, turklāt neesot pamata domāt, ka to nevarēs izdarīt komercbankas.

"Nav konstatētas tik nopietnas problēmas, lai komercbanku sektors to [Krājbankas kredītportfeli] nevarētu pārņemt pats ar normāliem tirgus instrumentiem," sacīja Pūce.

Pūce arī piebilda, ka kredītportfeļa pārņemšana nozīmētu valstij uzņemties saistības par visiem Krājbankas kredītiem, bet kā noprotams no kriminālprocesa, daļa kredītportfeļa varētu būt saistīta ar noziedzīgu darbību.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis žurnālistiem atzina, ka bankas strādās pastiprinātā režīmā - tāpat kā tas šobrīd notiek, piesaistot mazos Krājbankas klientus – privātpersonas, notiks arī ar uzņēmējiem.

Bičevskis uzsvēra: "mēs strādāsim ar cilvēkiem tik ātri, cik iespējams, tomēr klienti vispirms būs arī jāiepazīst".

Savukārt LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka "mēs esam par kvalitatīvu, bet ātru rīcību".

Kopumā pēc uzņēmēju organizāciju tikšanās ar Ekonomikas ministrijas amatpersonām, uzņēmēji pauduši gandarījumu par konstruktīvo sarunu, tomēr uzsvēra, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk saņemt precīzu un konkrētu informāciju, kāda būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcība, izmaksājot Latvijas Krājbankas klientiem valsts garantētos noguldījumus pēc bankas maksātnespējas pieteikšanas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Gundars Strautmanis pauda gandarījumu, ka uzņēmēju organizācijām izdevās operatīvi sarīkot tikšanos ar valsts pārstāvjiem. Viņš personīgi ir apmierināts ar konstruktīvu sarunu.

Gan Pūce, gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka valsts pildīs savas saistības, kas paredzētas Noguldījumu garantiju likumā, visi bankas klienti – gan fiziskās personas, gan uzņēmumi pēc iespējas ātri saņems no garantiju fonda savus ieguldījumus līdz 100 000 eiro jeb 70 000 latu.

Pūce arī uzsvēra, ka lielākai daļai Krājbankas klientu, tai skaitā arī juridiskām personām, šī garantēta summa atrisinās likviditātes problēmas un klienti būs atguvuši visu Krājbankā esošo naudu. Pūce atzina, ka šobrīd ir arī daļa Krājbankā ņemto kredītu par kuriem noslēgti līgumi, bet kuri vispār nav izmaksāti vai nav līdz galam izmaksāti, un par šiem kredītiem jautājumi būs jārisina ar citām bankām. Pavļuts gan norādīja, ka kopējā šādu kredītu neesot liela un ietekme uz tautsaimniecība tiem nebūs būtiska.

Tāpat Pavļuts atgādināja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neiekasēs līgumsodus, ja uzņēmēji, kuriem ir konti Krājbankā, vērsīsies VID ar iesniegumu. Savukārt, ja uzņēmējiem ir kredītsaistības kādās citās bankās, šie jautājumi par iespējamiem soda procentiem jārisina individuāli. Pavļuts norādīja, ka pārējiem Krājbankā noguldītajiem līdzekļiem, kas pārsniedz 100 000 eiro risinājums būs ilgāks, un tas būs saistīts ar bankas aktīvu pārdošanu un atkarīgs no maksātnespējas administratora darba.

Gavrilovs emocionāli uzsvēra, ka uzņēmējiem ir ļoti svarīgi saņemt uzticamu informāciju. "Mums jābūt garantijām tam, ka 70 000 latu varēs saņemt, un jābūt precīzai informācijai par rīcību pa dienām un pa stundām, kas uzņēmējiem jādara," sacīja Gavrilovs. Viņš norādīja – ja uzņēmējiem nebūs līdzekļu, tas ietekmēs gan ražošanu, gan darba vietas, tāpēc precīzas informācijas saņemšana pēc iespējas ātrāk ir ļoti svarīga.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 29.novembra, banka "Citadele" sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus visiem Krājbankas klientiem. Pēc Lietuvas valdības lēmuma prasīt "Snoras bankas" maksātnespēju arī Latvijas Finanšu un Kapitāla tirgus komisija strādā pie "Snoras" meitas bankas – Krājbankas maksātnespējas pieteikuma, kuru nākamās nedēļas sākumā varētu iesniegt tiesā. Nākamnedēļ varētu sākties garantēto noguldījumu līdz 70 000 latu izmaksa Krājbankas klientiem.

Noguldījumu garantiju fondā, no kura atlīdzinās ieguldījumus Krājbankas klientiem, šobrīd nepietiek naudas, lai atmaksātu visiem noguldītājiem, taču nepieciešamos līdzekļus – aptuveni 200 miljonus latu – ir gatava aizdot Valsts kase, sacīja kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kasē pietiekot līdzekļu šādam aizdevumam, un visticamāk tas būs ilgtermiņa aizdevums ar sešu mēnešu procentu likmi - mazāk nekā 2% gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!