Lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju naudas prasmi, rūpētos par finanšu drošību un veicinātu ilgtspēju, izstrādāta Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2021.–2027. gadam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Stratēģijā izvirzīti mērķi veicināt iedzīvotāju finanšu pratības kultūru un ilgtspējību, nodrošināt atbilstošas finanšu vides kvalitāti un pilnveidot finanšu pratības stratēģisko plānošanu, vadību un ieinteresēto pušu iesaistīšanos.
"To, ka finanšu pratība ir ļoti svarīga, mums parādīja un joprojām rāda Covid-19 pandēmija. Laba naudas prasme sniedz iespēju būt noturīgiem pret dažādiem finanšu satricinājumiem, bet tad, kad to nav, vairot savu labklājību. Esam gandarīti un sakām paldies par plašo partneru iesaisti stratēģijas izstrādē, kopīgas nākotnes vīzijas radīšanā un mērķu uzstādīšanā. Naudas prasme ir pilnveidojama mūža garumā, tāpēc aicinu ikvienu uzņemties atbildību par savu finanšu pratību, un arī institūciju līmenī atvēlēt nepieciešamos resursus un pievērst pietiekamu uzmanību šai jomai," norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.
"Jaunajā stratēģijā iecerēts īstenot plaša spektra aktivitātes, kurām jāatainojas iedzīvotāju finanšu uzvedībā un finanšu pratības kultūras pozitīvās izmaiņās. Šāda pieeja paredz pacietīgu darbu un dialogu ar sabiedrību. Covid-19 pandēmijas laikā vēl skaudrāk iezīmējas, ka vissarežģītāk ir ilgstoši pieņemt tādu dzīves kārtību, kas paredz pašdisciplīnu, nākotnes un tūlītēju ieguvumu salāgošanu, pasargājoties no visdažādākajiem šķietami viegli iegūstamiem labumiem, kas var ievilināt lamatās. Ļoti ceru, ka stratēģija palīdzēs katram no mums izvēlēties pareizo kursu uz finanšu stabilitāti uz labklājību," saka Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš.
"Latvijā pagaidām nav atklāta nafta vai dimantu raktuves. Mūsu nozīmīgākais resurss ir cilvēki, un šis resurss ir jāsargā un jālolo. Līdz ar to, uzsākot finanšu pratības nedēļu, vēlamies atgādināt, ka prasme saprātīgi un tālredzīgi rīkoties ar visiem resursiem ir mūsdienu sabiedrības attīstības pamatā. Tas ir ilgtermiņa darbs, kas prasa gudras izvēles un ievērojamas pūles, taču rezultāti ir to vērti. Svarīga ir gan finanšu pratības stratēģijā iesaistīto institūciju sinerģija, gan ikviena cita finanšu pratības veicināšanā iesaistītā līdzdalība, lai, liekot spēkus kopā, mēs sasniegtu vairāk nekā 1+1=2!," saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Kopš 2014. gada Latvijā finanšu pratības koordinēšanu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), veidojot starpinstitūciju darba grupu, iesaistot plašu ieinteresēto pušu loku gan no finanšu un izglītības, gan nevalstiskā sektora. Plašā finanšu pratības darba grupā arī izstrādāta Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2021.–2027. gadam, partneriem, kopīgi izvirzot mērķus un vienojoties par veicamajiem uzdevumiem nākamajos septiņos gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
