Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" ministrs paudis, ka "manuprāt, kādam ir vēlme padarīt mūsu dzīvi sarežģītāku, lai valdībai būtu ko darīt un lai vienkāršo cilvēku dzīve kļūtu nedrošāka".
"Ko līdz mani skaidrojumi [Jelgavas mēram] Andrim Rāviņam, ko līdz, ka es visiem skaidroju, ka tikko "Swedbank" ir paaugstināts kredītreitings, ko līdz tas, ka es zinu un apgalvoju, ka skandināvu bankas ir stabilākās Eiropā. Mani argumenti atdūrās kā pret sienu. Vari skaidrot ko un kā gribi, bet, ja ir iepriekš saskaņota rīcība, lai destabilizētu situāciju, tad nekādi argumenti nelīdz," sacījis ministrs. Viņš norādījis, ka visiem, kas viņam zvanījuši, paskaidrojis, ka "tur viss ir kārtībā". "Viss! Tie, kas nevēlējās to dzirdēt, tie manī neklausījās," stāstījis Vilks.
Viņš norāda, ka "pašvaldību sarunas ar valdību noslēdzās pozitīvi", taču "cilvēku tracināšana bija jūtama". "Tika izplatīti paziņojumi, ka visa konsolidācija gulsies tikai uz pašvaldību pleciem utt. Pašvaldību vadītājiem, kas šādā situācijā deva rīkojumus izskaitīt naudu, vajag saprast, ka informācija par šāda rīkojuma esamību jau pati par sevi var izraisīt lavīnu, kas var ietekmēt gan valsti, gan uzņēmējdarbību," norādījis Vilks.
Finanšu ministrs arī atzinis, ka Valsts kase nevar uzņemties valsts bankas funkcijas un tā nedarbojas kā klasiska banka. "Atbildot uz jautājumu par drošu banku [kur pašvaldībām glabāt savus līdzekļus], es vienmēr esmu teicis, ka jāvērtē reitingi un jāizvēlas lielas bankas," uzsvēris Vilks.
Viņš pastāstījis arī, ka "bija pat signāli, ka pašvaldības, kuras paguva izskaitīt naudu no [Latvijas] Krājbankas, tagad izvēlas nelielas otrā desmita bankas un vēlas ieguldīt naudu mazās bankās, kuras sola lielākus procentus". "Jāskatās ne tikai uz procentiem, bet jānovērtē arī reputācija un jāraugās uz banku kredītreitingiem. Visas skandināvu bankas tiek rūpīgi vētītas, un informācija par šīm bankām ir publiski pieejama. Tās nepieder vienam īpašniekam. Šo banku akcijas ir sadalītas starp ļoti daudziem īpašniekiem ar plašu akcionāru loku. Tā ir atbilde! Paskatieties kaut vai, kurās bankās naudu glabā Igaunijas pašvaldības," aicinājis Vilks.
Jau ziņots, ka, svētdien pēcpusdienā izplatoties nepamatotām baumām par "Swedbank" finanšu grūtībām, satraukušies bankas klienti kopumā bankomātos un filiālēs izņēmuši aptuveni 24 miljonus latu, kas ir mazāk nekā 1% no bankas kopējā depozītu apjoma.
Kopumā panikas dēļ klienti izņēmuši 35 miljonus latu, lielāko daļu - 24 miljonus latu - svētdien pēcpusdienā. Situācija pēc svētdien nepamatotu baumu izraisītās masveida naudas izņemšanas no "Swedbank" patlaban ir normalizējusies.
FKTK lūgusi Drošības policijai izmeklēt baumu izplatīšanu, un DP ir ierosinājusi kriminālprocesu, turklāt premjers Dombrovskis norāda, ka baumas izplatītas apzināti.
Svētdien internetā izplatījās baumas par "Swedbank" problēmām. Cilvēki rindās stāvēja pie bankomātiem, lai izņemtu naudu. Savukārt bankas pārstāvji baumas par problēmām noliedza, apliecinot, ka banka strādā normālā režīmā, un banka turpināja papildināt bankomātus.