Vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičam jānoliek pilnvaras, paziņo Reizniece-Ozola
Foto: LETA

Katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, tāpēc būtu prātīgi, ja vismaz uz izmeklēšanas laiku Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs noliktu pilnvaras, svētdien žurnālistiem teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa nesniedza nekādus komentārus, kādu iemeslu dēļ aizturēts Rimšēvičs. Svētdien notikusi finanšu vadības padome, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī uzklausīta "ABLV bankas" pārstāvju informācija.

Patlaban saskaramies ar Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas krīzi, ko izraisījusi situācija ar "ABLV Bank", teica ministre. No ceturtdienas "ABLV bankas" vadību novēro trīs Eiropas Centrālās Bankas deleģēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Rimšēviča aizturēšana atstāšot ietekmi uz Latvijas kredītreitingu, tāpēc pārdomāta valsts aizņemšanās stratēģija un ņemta vērā pašreizējā situācija. Sīkāku informāciju par aizņemšanos ministre gan nesniedza.

Reizniece-Ozola ar jautājumiem par Rimšēviča aizturēšanas iemesliem lūdza vērsties pie attiecīgajām tiesībsargājošām iestādēm. Ministre vērsa uzmanību, ka viņas un kolēģu uzdevums ir nodrošināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti, kas tiek darīts. Pēc ministres domām, tas, ka Latvijas Bankas vadība svētdien piedalījās Finanšu vadības padomē, ir apliecinājums, ka centrālā banka var pilnvērtīgi funkcionēt. Tas ir šajā brīdī pats svarīgākais, sacīja politiķe.

Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners pastāstīja, ka arī Latvijas Bankā par centrālās bankas prezidenta aizturēšanu nav zināms nekas vairāk, kā vien tā pati informācija, kas pieejama pārējai sabiedrībai. Kušners pats nav bijis Latvijas Bankas telpās, kad notikusi kratīšana. Pēc šī notikuma bijuši mēģinājumi sazināties ar Latvijas Bankas prezidentu, kas bija nesekmīgi. "Un tas ir viss, ko zinām. Mēs pārtiekam no tās pašas informācijas, no kā visa pārējā sabiedrība," sacīja centrālās bankas padomes loceklis.

"Ir vai nav bijusi korupcija, mēs to joprojām nezinām," teica Kušners. Latvijas Bankas pusē patlaban nevarot pateikt, ka ir kāda konkrēta lieta, kas redzama un par ko varētu apstiprināt, ka ir pierādījumi koruptīvām darbībām. "Mēs tiešām nezinām. Mēs gaidām informāciju no izmeklējošām institūcijām, par ko ir runa," teica Kušners.

Attiecībā uz Rimšēviča turpmāko atrašanos amatā Kušners teica, ka Latvijas Bankas prezidents ir pieaudzis cilvēks un tikai viņš zina situāciju, kurā atrodas. "Es nezinu, kas ir noticis un kas notiek. Tikai šo situāciju zinot, var objektīvi pieņemt nopietnu lēmumu. Emocionālā līmenī uz gaisā esošo situāciju var izdarīt dažādus secinājumus, bet es kā jurists esmu pieradis balstīt visu uz precīzāku informāciju," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Viņš jautājumu par iespējamu atkāpšanos no amata aicināja atstāt paša Latvijas Bankas prezidenta ziņā.

Pirms termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu gadījumā, ja saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amatu. Pirms termiņa Latvijas Bankas prezidentu no amata var atbrīvot arī gadījumā, ja viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, taču šajā gadījumā Saeima var lemt par centrālās bankas prezidenta atbrīvošanu no amata tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19. februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde un KNAB preses konference kopā ar Valsts policiju.

"Delfi" jau ziņoja, ka naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Rimšēviču aizveda ar likumsargu auto.

Rimšēvičs sestdien atgriezās Latvijā un no lidostas devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur uzturējās gandrīz astoņas stundas. Kopā ar viņu birojā ieradās pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš.

KNAB darbinieki piektdien, 16. februārī, veikuši kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Tāpat aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.

Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 2016. gadā algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā, kad Latvijas Bankas prezidents saņēma 137 007 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu. Tāpat par vairāk nekā 100 000 eiro sarukušas Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības - no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro 2016. gadā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka Māris Martinsons Saulvedis Vārpiņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form