Visus čaulas veidojumus no Latvijas bankām tomēr neplāno aizdzīt
Foto: DELFI

Latvijas bankām tiks aizliegts sadarboties ar čaulas veidojumiem un pēc zināma pārejas posma banku klientu lokā nedrīkstēs būt neviens pastkastīšu uzņēmums jeb nulle pašreizējo 26 080 čaulu vietā – šādu apņēmību cīņai pret netīro naudu Latvijas bankās 21. martā žurnālistiem pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Taču izskatīšanai otrdienas valdības sēdē iesniegtie likuma grozījumi neparedz pilnīgu aizliegumu bankām apkalpot čaulas veidojumus - Finanšu ministrija (FM) rosina liegt sadarbību tikai ar visriskantākajiem pastkastīšu uzņēmumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Čaulas kompānijas ir veidojumi bez reālas saimnieciskās darbības, bez grāmatvedības, bez adreses. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFNL) definē trīs čaulas veidojuma pazīmes: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību; uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīta finanšu pārskatu iesniegšana; uzņēmumam tā reģistrācijas valstī nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas. Uzņēmums par čaulas veidojumu tiek uzskatīts, ja atbilst vienai vai vairākām no minētajām trim pazīmēm.

Pirms pāris nedēļām, 21. martā, premjera vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika lemts: ja čaulas veidojums atbilst NILLTFNL minētajiem kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Pēc Finanšu sektora padomes sēdes premjers žurnālistiem sacīja: "Esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā." Premjers apstiprināja, ka visu vairāk nekā 26 000 Latvijas bankās apkalpoto čaulas veidojumu vietā nākotnē jābūt nullei.

Tiesa, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) todien runāja gan par čaulas kompāniju ierobežošanu, gan izskaušanu: "Mūsu mērķis ir, lai bankās būtu klienti, kur mēs skaidri redzam, kas lācītim vēderā, no kurienes nāk nauda, kam tā nauda pieder, uz kurieni nauda aiziet. Čaulas kompāniju izskaušanu mēs šobrīd redzam kā efektīvāko soli, lai būtu būtisks riskanto ārvalstu klientu apjomu samazinājums."

FM rosina liegt tikai riskantāko čaulas veidojumu apkalpošanu

Izskatīšanai otrdienas valdības sēdē iesniegtie likuma grozījumi neparedz bankām liegt sadarbību ar visiem uzņēmumiem, kas atbilst kādai no čaulas veidojuma pazīmēm, bet gan tikai ar tiem, kas rada īpaši augstus naudas atmazgāšanas riskus, proti, grozījumi paredz bankām aizliegumu sadarboties ar čaulas veidojumiem gadījumos, ja tie vienlaikus atbilst divām NILLTFNL definētajām pazīmēm: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmums reģistrēts valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati.

FM argumentē, ka tieši minētās divas pazīmes raksturo nozīmīgākos naudas atmazgāšanas riskus.

Ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Finanšu ministrija

Atsevišķās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs likumi neprasa uzņēmumiem sagatavot un sniegt finanšu pārskatus, un bankām nebūs liegts sadarboties ar šajās valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, ja šie uzņēmumi spēj apliecināt saistību ar reālu saimniecisko darbību. Aizliegums uzturēt kontus neietver arī trešo NILLTFNL definēto čaulas veidojuma pazīmi – valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, tam nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Banka gan mudinājusi skaidrot, kāpēc likuma grozījumiem izvēlēts tieši konkrētais risinājums, jo šādā gadījumā ir iespēja, piemēram, turpināt sadarbību ar veidojumu, kas neveic faktisku saimniecisku darbību, bet tikai formāli nodrošina finanšu pārskatu un telpu esamību.

FM skaidro, ka ar izstrādātajiem likuma grozījumiem tiks samazināts paaugstināta riska darījumu skaits ar īpaši augsta riska klientiem un tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai.

Neiekļaujot par pašlikvidāciju lēmušo "ABLV Bank" un piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas uzņēmumi, bet iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informēja, ka, iekļaujot "ABLV Bank", Latvijas bankās tiek apkalpota 26 081 čaulas kompānija.

Pašlaik lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu augsta riska ekspozīcijas veido banku sniegtie maksājumu pakalpojumi. FKTK apkopotie dati liecina, ka čaulas kompāniju īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem nerezidentu banku segmentā ir 44,5%. Šie dati gan ietver informāciju par čaulas veidojumiem, kuri atbilst kaut vienai no NILLTFNL definētajām čaulas veidojuma pazīmēm.

Nevēlamās čaulas būs jāizslauka divu mēnešu laikā

Saeima tiks lūgta izskatīt likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Tādējādi paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Pēc likuma stāšanās spēkā bankām 14 dienu laikā būs jāpaziņo saviem klientiem, kas atbilst iepriekšminētajām divām čaulas veidojumu pazīmēm, par darījumu attiecību izbeigšanu, bet konti būs jāslēdz 60 dienu laikā no likuma grozījumu stāšanās spēkā brīža.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos portāls "Delfi" neatrada informāciju, uz cik lielu daļu no Latvijas bankās atvērtajiem čaulas uzņēmumu kontiem attieksies FM piedāvātā likuma grozījumu redakcija, kāda daļa no pastkastīšu uzņēmumu maksājumu plūsmas caur Latvijas bankām izzudīs pēc likuma stāšanās spēkā un kādā apjomā varētu samazināties ārvalstu klientu noguldījumu apjoms.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš 21. martā preses konferencē atzina, ka likuma grozījumu ietekme uz banku sektoru būs atkarīga no likumprojekta galīgās redakcijas, taču jebkura risinājuma gadījumā no Latvijas banku sistēmas aizplūdīs vairāki miljardi eiro. Šī nauda ir pieprasījumu noguldījumi jeb kontu atlikumi, tādējādi tās aiziešanai nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību, uzsvēra gan FKTK vadītājs, gan finanšu ministre.

FM sarēķinājusi, ka ārvalstu klientus apkalpojošo banku tiešais devums 2017. gadā samazinājies līdz aptuveni 1% no kopējās pievienotās vērtības. Ārvalstu klientu apkalpošanas banku biznesa apjomu sarukumam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomikas kopējo attīstību, rezumē FM.

Par nepieciešamību strauji samazināt riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās politiķi un nozares amatpersonas lēma pēc ASV vēršanās pret "ABLV Bank" par tās iesaisti naudas atmazgāšanā un starptautisko sankciju pārkāpumiem un tai sekojošās ASV Finanšu ministrijas amatpersonu vizītes Latvijā, kuras laikā amerikāņi Latvijas kolēģus brīdinājuši, ka laika attīrīt Latvijas finanšu sektoru no riskantā nerezidentu biznesa ir maz.

"Mums ir viens kopīgs mērķis panākt to, lai finanšu sektors būtu stabils, ilgtspējīgs un drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis kas rada riskus drošībai reģionā un valstī," iepriekš žurnālistiem sacīja Reizniece-Ozola.

Čaulas kompānijas ir galvenais nekontrolējamu un ekscesīvu risku avots finanšu sistēmā. Tieši tāpēc tās ir izvēlētas par mērķi. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Aizliegums sadarboties ar iepriekšminētajām divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem būs jāievēro ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Latvijas rēgu uzņēmumus grozījumi neskars

Pēc amatpersonu paziņojumiem par čaulas veidojumu apkalpošanas aizliegumu Latvijas bankās parādījās arī jautājums, kā šie grozījumi varētu ietekmēt tos daudzos Latvijā reģistrētos uzņēmumus, kas īsti neveic saimniecisko darbību un neiesniedz gada pārskatus.

FM skaidro, ka NILLTFNL iecerētais aizliegums neattieksies uz Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo mūsu valsts normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt uzņēmumu finanšu pārskatus un tādējādi uz šiem uzņēmumiem nav attiecināma likumā minētā čaulas veidojuma pazīme – uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīts iesniegts finanšu pārskatus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pēters Putniņš ABLV Bank Baņķieru drāma Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Latvijas Banka Māris Kučinskis Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form