Pusotru gadu pēc bēdīgi slavenā "Snoras" un Krājbankas kraha to īpašnieks Vladimirs Antonovs Londonā ekskluzīvā intervijā portālam "Delfi" stāsta par, viņaprāt, lietuviešu varasvīru riebeklībām, atšķirīgām biznesa interesēm ar cilvēkiem, kas "stāvēja aiz" Bertolda Flika, "plānu B" uz Vagonu rūpnīcas zemes uzcelt dārgus dzīvokļus krieviem, kā arī sola atdot Raimondam Paulam visu Krājbankā zaudēto naudu, ar procentiem.
Kas īsti notika 2011. gada rudenī, kad jūs divu nedēļu laikā zaudējāt divas bankas?
Es divu nedēļu laikā zaudēju ne tikai bankas, es zaudēju visu. Bet jāsāk ir ar to brīdi, kad mainījās Lietuvas centrālās bankas vadība. Kad Daļa Gribauskaite kļuva par Lietuvas prezidenti, viņas priekšvēlēšanu štāba vadītājs Vasiļauskis ( Vits Vasiļauskis, Lietuvas bankas prezidents - red.), kurš pēc izglītības ir jurists, kļuva par Lietuvas centrālās bankas vadītāju. Es nezinu, kāds viņš ir jurists, bet nekāds baņķieris viņš nav. Par Lietuvas centrālās bankas vadītāju viņš, ja atmiņa mani neviļ, kļuva februārī, bet pirmo reizi man ar viņu izdevās satikties tikai 19. jūlijā. Datumu atceros labi, jo tobrīd ar ģimeni biju Jūrmalā. Tā bija diezgan dīvaina tikšanās.
Kādā ziņā?
Pirms tam, kad lūdzu Lietuvas centrālajai bankai tikšanos, tad tā notika nekavējoties, es varēju ierasties centrālajā bankā, kad man vajadzēja. Man piederēja lielākā finanšu grupa reģionā, tādēļ iepriekšējā centrālās bankas vadība mani pieņēma tad, kad man vajadzēja. Ja viņiem ko vajadzēja, viņi paši man zvanīja - par visdažādākajiem jautājumiem. "Snoras" bija liela banka, jautājumu bija daudz. Attiecīgi, ar Vasiļauski, neraugoties uz vairākkārtējiem pieprasījumiem no manas un Baranauska ( "Snoras bankas" prezidenta Raimonda Baranauska - red.), man izdevās satikties tikai 19. jūlijā. Pie kam, tā nebija oficiāla tikšanās, kā ar iepriekšējo bankas vadību, kad sarunas notika zālē, tika stenografēta. Tikšanās notika vienā no Lietuvas centrālās bankas ēkām, nevis centrālajā ofisā, klāt bija visa jaunā bankas valde.
Saruna notika diezgan agresīvā tonī, pie tam galvenā uzmanība tika pievērsta nevis bankai, bet gan mūsu mediju kompānijai "Lietuvos Rytos" - ko mēs ar to taisāmies darīt, kāpēc mums vispār ir vajadzīga mediju kompānija. Tikšanās bija diezgan gara, bet sausais atlikums bija tāds, ka es pateicu: "Ja jums ir klusa vēlēšanās atņemt man "Snoras", darīsim to civilizēti. Es saprotu, kas ir regulators, kas ir valsts, galu galā es esmu krievs. Tad vienojamies."
Pēc tam mums bija vēl divas tikšanās ar Lietuvas centrālās bankas vadību. Uz vienu no tām mēs atvedām investoru, jo mums tas tika prasīts, lai atrodam investoru, kurš nav krievs, kurš pārstāv Rietumu kompāniju. Mēs atradām, atvedām...Pēdējā tikšanās bija oktobra beigās, kādas divas nedēļas pirms kolapsa saistībā ar licences atjaunošanu. Bankas licence toreiz tika atjaunota.
Novembrī mēs bijām komandējumā Kijevā, kur gatavojāmies pirkt vēl vienu banku. Mums bija informācija, ka "Lietuvos Rytos" gatavojas publicēt rakstu, ka tiek gatavots uzbrukums "Snoras". Mēs to neuztvērām nopietni, es vēl teicu Baranauskam, lai nomierina radošo kolektīvu, jo tā tomēr ir banka.
"Lietuvos Rytos" to rakstu tomēr publicēja kā galveno rakstu, Lietuvas prokuratūra visu noliedza, Lietuvas centrālā banka visu noliedza. Pēdējā telefonsaruna ar Lietuvas centrālo banku mums bija pusastoņos vakarā, saruna bija diezgan draudzīga, ka ar bankas likviditāti viss ir kārtībā, ka mēs nomierināsim kolektīvu, ka nekas tāds vairs neatkārtosies.
Taču nākamās dienas 11:00 no rīta mūs izsauca uz sanāksmi Lietuvas centrālajā bankā, zinot, ka mēs neesam Viļņā. Baranausks zvanīja Vasiļauskim uz mobilo telefonu, skaidroja, ka neesam, bet varam ierasties pēc trim stundām. Tad mums teica, lai sūtam valdes locekļus. Skaidrojām, ka Baranauska pirmais vietnieks ir komandējumā Honkongā, vēl viens ir ar mums, ka uz vietas ir Kredītu departamenta vadītājs. Mums teica, lai sūtam tos, kas uz vietas. Lietuvas centrālās bankas darbinieks, sūtot mums e-pastu, aizmirsa noņemt pievienoto dokumentu ar rīkojumu. To izlasot mums viss kļuva skaidrs. Baranausks vēl centās zvanīt, pierunāt, lai pagaida mūs, mēs vēl cerējām vienoties. Tas nenotika.
Līdz četriem pēcpusdienā tika pabeigti klīringa maksājumi litos un klīringa maksājumi eiro, dolāru maksājumu nepaspēja pabeigt, jo bankā ieradās izmeklētāji un atslēdza visiem datoriem elektrību.
Bet kāds, jūsuprāt, bija iemesls tik asai rīcībai?
Viņi sauc savus iemeslus, bet, manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar "Snoras" bija politiski motivēts. Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas.
Jo nav spēcīgu mātes banku?
Ja runājat par zviedriem, tad visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem "sliktajiem" kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas un parasti, ja regulatori, tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā "Parex" gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā, un tā turpina strādāt. Ar "Snoras" notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar "Snoras" ir vairāki iemesli.
Pirmais - Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un "Convers Group" faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi...mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim.
Otrs iemesls ir tas, ka "Snoras" un Krājbanka zviedru bankām bija skabarga vienā vietā, pie tam - pastāvīgi. Tā ir mana versija, kam gan nepiekrīt mani juristi.
Pēc tam es devos uz šurp, uz Londonu, bet tā nebija nekāda bēgšana. Es šeit dzīvoju kopš 2005. gada, mana sieva ir Lielbritānijas pilsone, mani bērni ir briti, šeit ir mana oficiālā dzīvesvieta.
Kādēļ "Snoras" un Krājbankas korespondējošajos kontos esošie līdzekļi bija ieķīlāti?
Šo jautājumu jāsadala divās daļās. Korespondējošie konti, kas bija "Investbank" un "Konversbank" nekad nevienam nav bijuši ieķīlāti. Līgumi par šo kontu ieķīlāšanu ir viltoti un to ir izdarījis Mendeļejevs ( Antonovam piederošās "Investbank" vadītājs Sergejs Mendeļejevs- red.). Es ne reizi vien to esmu teicis, taču tikai tagad kāds to ir sadzirdējis, ir konstatēts, ka Baranauska un Priedīša paraksti šajos līgumos nemaz nelīdzinās oriģināliem. Mans ir līdzīgs, bet vispār es diezgan neakurāti parakstos un redzams, ka to darījusi sieviete. Tas ir noticis steigā, tādēļ, ja līgumus uzmanīgi lasa, ir redzams, ka tie ir pilni ar kļūdām - datumos, vietās. Kopējā šo viltoto līgumu vērtība ir 128 miljoni ASV dolāru.
Krievijā šobrīd notiek tiesvedība, kas ierosināta pēc Krājbankas administratoru prasības... pie kam - Krājbankas administratori šobrīd kaut kādu iemeslu dēļ darbojas visai neaktīvi, bet "Snoras" administratori Lietuvā vispār nedara neko, bet kaut kādu sev vien saprotamu apsvērumu dēļ pievāc manu mašīnu, kura maksā varbūt 80 tūkstošus...
Tomēr "KPMG" ir uzvarējis pirmās instances tiesu Ukrainā, bet "Snoras" vispār nedara neko, acīmredzot, uzskatot, ka nekas nav noticis, ka tiesvedība Ukrainā ir bezperspektīva.
Savukārt, kas attiecas uz citiem korespondējošajiem kontiem ES dalībvalstu bankās - Austrijā un Luksemburgā -, tad jā, jāatzīst, ka mēs pārkāpām regulējošos noteikumus, bet tas notika tādēļ, ka tika pieņemts lēmums tomēr glābt "airBaltic". Šis lēmums bija pareizs, jo pašreizējie "airBaltic" rādītāji liecina, ka plāns, kurš tika uzrakstīts arī ar mūsu līdzdalību, tiek īstenots un kompānijas stāvoklis uzlabojas. To, ka ar "airBaltic" viss nav kārtībā, mēs sapratām 2010. gadā, ka tur viss ir slikti, ka kaut kas ir jādara. Līgums, ko bija parakstījusi valsts ar mazākumakcionāru, valsts, nevis mēs...
Valsts toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera personā...
Neesmu gatavs apspriest personas, kas sagatavoja vai parakstīja šo līgumu. Patiesībā es neuzskatu Šleseru par negatīvu tēlu, viņš, manuprāt, tiešām centās kaut ko darīt. Bet līgums, jebkurā gadījumā bija tāds, ka būtībā 48 % akciju īpašnieks bija visas kompānijas īpašnieks.
To, ka "airBaltic" akcionāru līgums ir neizdevīgs valstij, zināja visi.
Mums tas bija zināms pārsteigums, jo mūsu ieskatā tas bija valsts uzņēmums, kura īpašnieks - valsts - uzņemas zināmu risku. No bankas viedokļa skatoties, es kreditēju valsti, bet to, ka tas gluži tā nav, mēs sapratām 2010. gada otrajā pusē. Sākām sarunas ar Fliku (bijušo "airBaltic prezidentu Bertoldu Fliku - red.) un kompānijas akcionāriem. Jūsu valdība, manuprāt, bija spējīga vest šīs sarunas, piesaistīja "Prudentia", konsultantu, kurš visnotaļ profesionāli pārbaudīja visu iespējamo, tika izstrādāts biznesa plāns, jo neviens nevar aizņemties simts miljonus bez biznesa plāna.
Diemžēl kompānija turpināja ģenerēt zaudējumus un mēs sapratām, ka mums ir divas iespējas - vai nu iegūt savā bilancē milzīgus zaudējumus vai arī turpināt "airBaltic" finansēšanu. Turpinājām finansēt - sākumā ar "Snoras", pēc tam ar "Investbank", bet limiti tika pārsniegti, bet tajā laikā mums jau noritēja daudz maz normāls dialogs ar valsti un bija skaidrs, ka, ja mēs vienosimies ar valsti, tad visa shēma ar korespondentkontiem ļoti eleganti atrisinātos.
Mēs saņemtu kompāniju bez Flika, par ko tika runāts. Tas prasīja nervus, bet vienošanos varēja panākt. Bija doma tikt galā ar "flyLAL" prasību, dabūt normālu investoru un normālu, apkalpojamu kredītu, ja akcionāru līgums tiek lauzts un "airBaltic" kļūst par normālu valsts kompāniju. Līgums tika parakstīts 2011. gada 3. oktobrī. Nupat jūsu satiksmes ministrs ( Anrijs Matīss - red.) intervijā jūsu portālam visai glaimojoši izteicās par "airBaltic", kaut arī es viņa vietā nebūtu tik optimistisks, ņemot vērā "flyLAL" prasību un to, ka "Snoras" ir prasība pret "airBaltic" par ļoti lielu summu - 240 miljoniem litu (aptuveni 49,4 miljoni latu - red.). No biznesa viedokļa skatoties, toreiz viss notika pareizi. Protams, no regulējuma viedokļa...
Es vairākkārt tiku lūdzis atļauju pārkāpt regulējumu tieši attiecībā uz "airBaltic", bet birokrātija ir birokrātija. Vajadzēja atrast veidu, tādēļ līdzekļi no korespondējošiem kontiem bija jāizmanto, cita veida nebija.
Jums ir kādas pretenzijas pret Fliku?
Viņš centās veidot "airBaltic" par vidēju cenu aviokompāniju, no biznesa plāna viedokļa viss bija pareizi, bet nepietika naudas, viņš nebija pareizi aprēķinājis savu naudas plūsmu. Kāpēc? Nepareizi bija aprēķinātas degvielas cenas, vēl citas lietas. Biznesa modelis bija pareizs un arī bijušā ekonomikas ministra (Arta Kampara - red.) paziņojumi arī neuzlaboja situāciju. Aviobiļetes cilvēki pērk iepriekš un, ja ministrs paziņo, ka kompānija ilgi nedzīvos, vai jūs pirksiet biļeti? Bet mums bija jālido!
Bet Fliks jau bija tas, kurš "norāva" reisus, kad konflikts samilza.
Es pret vācu profesionālismu attiecos ar cieņu. Manuprāt, notika nesaprašanās, tīri subkultūras atšķirību dēļ. Viņam, acīmredzot, bija kādi uzstādījumi arī no malas, ka jādabū cauri tas un tas, bet viņš to nespēja. Tad samilza konflikts, kurā bija iesaistīti arī citi cilvēki, kuru vārdus es patlaban negribu nosaukt. Pienāks laiks, izstāstīšu.
Jūs nemoka sirdsapziņa, kad Raimonds Pauls medijiem žēlojas, ka ir nozagti viņa mūža garumā veidotie ietaupījumi?
Es jūtos ļoti slikti, briesmīgi. Patlaban, pateicoties Kūpera kungam ( "Snoras" bankrota administratoram Neilam Kūperam - red.) ir bloķēti un arestēti mani aktīvi, bet, ja pienāks laiks, kad būs iespēja, es pie maestro pats personīgi ieradīšos un atdošu visu, ko viņš pazaudēja Krājbankā vēl ar procentiem. Man ir ļoti neērti, jo es šo cilvēku pazīstu. Man neērti arī Priedīša priekšā.
Kāda tieši bija jūsu un kāda Andra Šķēles loma "airBaltic"?
Kad jūs saucat ietekmīgu politiķu vārdus...
Bijušo politiķu!
Ietekmīgi politiķi nemēdz būt bijušie, tāpat kā nav bijušo VDK darbinieku. Teikšu atklāti, man šķiet, ka man vēl nav pienācis laiks par to runāt. Manā galvā un ne tikai galvā ir pietiekami daudz informācijas, bet pagaidām es to paturēšu pie sevis, jo var gadīties, ka šī informācija man noderēs. Tāpēc es pagaidām nerunāšu ne labu, ne sliktu par kādu.
Vai jums ir bijušas īpašumtiesības uz "Rīgas Vagonu rūpnīcu" vai kādu daļu no tās?
Nē, īpašnieki ir jūsu valstī labi zināmi cilvēki. Jā, mēs to kreditējām, grasījāmies to darīt arī turpmāk, ideja būvēt vilcienus Rīgā man šķita laba. Jā, es palīdzēju viņiem ar kontaktiem, bet neredzu tajā neko nosodāmu, jo es par to nesaņēmu ne samaksu, ne akcijas.
Nē, mēs nebijām īpašnieki, bet kreditējām. Jāatzīst, ka pirmo reizi lēmums kreditēt "Rīgas Vagonu rūpnīcu" netika pieņemts pašas rūpnīcas dēļ, mēs uzskatījām, ka tā kā rūpnīca nav dzīva. Bet tas ir milzīgs zemesgabals uz Brīvības ielas! Jūs taču redzat, kas patlaban notiek nekustamā īpašuma tirgū Rīgā. Process ir palaists, tāpēc, ja biznesa plāns nenostrādās, mēs iegūsim labu zemes aktīvu, uz kura varēsim uzcelt dzīvojamo kompleksu un pārdot dzīvokļus krieviem.
Ir versija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ilgstoši pievēra acis uz Krājbankas problēmām ar kapitāla pietiekamības rādītāju izpildi.
Manuprāt, FKTK, vismaz iepriekšējā vadība, jo esošo vadību es pazīstu tikai daļēji, bija profesionāla un adekvāta - gan Krūmane ( bijusī FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane - red.), gan Brazovskis ( bijušais FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis). Jā, mums bija vairākkārtējas tikšanās saistībā ar bankas kapitāla pietiekamību, bet saistībā ar to, ka 2008. gadā, sākoties krīzei, banku kredītportfeļi būtiski pasliktinājās. Mans tēvs nav Rokfellers, es nevarēju kā zviedri lokalizēt visu slikto kredītportfeli rezervēs, pārnest to uz meitas vai mazmeitas kompāniju. FKTK diezgan skarbi pieprasīja palielināt pamatkapitālu, mēs centāmies prasības izpildīt. Jā, mūsu kapitāla pietiekamība vienmēr balansēja uz robežas, bet arī bijušajiem kolēģiem citās Latvijas bankās ir kapitāla nepietiekamība. Es to varētu ātri pierādīt.
Jautājums ir tikai par kredītportfeļa kvalitāti. Cik zinu, vienai bankai bilancē ir ciemats vienā Dienvideiropas valstī. Vērtība ir kritusies par 80%, bet bilancē vēl stāv iepriekšējā vērtība. Kāpēc FKTK tā dara? Tāpēc, ka kolapss banku sistēmā nevienam nav vajadzīgs.
Tas, kas notika ar Krājbanku bija panikas sekas, Lietuva Latviju "uzmeta". Ja lēmums būtu pieņemts normālos, ne tik histēriskos apstākļos, situācija būtu bijusi cita. Bet jebkurā valstī banku regulatori ļauj dzīvot bankām, kas spēj izdzīvot, vai sanē bankas, kas citādi nespēj izdzīvot. Visas Latvijas bankas ir spējīgas izdzīvot, ja īpašnieku struktūra neapmierina, regulators var uzspiest, lai to mainītu. Manuprāt, Latvijas FKTK rīkojas no veselā saprāta viedokļa, atšķirībā no Lietuvas centrālās bankas.
Tad jūs noraidāt versiju, ka Brazovska nepārvēlēšana FKTK ir jūsu atriebība par Krājbankas atņemšanu?
Nu ko jūs! Es Jāni pazīstu daudzus gadus, mums vienmēr bija normālas savstarpējās attiecības, lai gan kā uzraugs viņš bija stingrs. Bet kā cilvēkiem mums bija normālas attiecības, mēs esam apmēram vienaudži. Man vainot viņu LKB situācijā būtu absurdi. Ne es, ne kāds no maniem cilvēkiem nekad nav centies kaitēt kādam no Latvijas valdības vai FKTK.
Un kādas jums ir attiecības ar Ēriku Teilānu, kuram fotoradaru bizness neizdevās Krājbankas sabrukuma dēļ?
Slikti sanāca, viņa bizness sabruka, kad Krājbanka to vairs nefinansēja. Bet valsts viņam nenāca palīgā, lai viņš varētu izpildīt saistības.
Es esmu runājis ar daudziem cilvēkiem no jūsu politiskajām aprindām, arī pēc bankrota. Visi saprot situāciju, bet neko nevar izdarīt.
Patlaban es esmu iesaistīts vairākos desmitos tiesvedību, lietuvieši cenšas mani iesēdināt aiz restēm, tādēļ patlaban visi vēl atlikušie resursi ir vērsti uz to, lai tas nenotiktu. Esam iesaistīti vairākās lielās civilprasībās, Krievijā notiek tiesvedība ar Mendeļejevu, kurš kādreiz bija mans labākais draugs, arī Ukrainā notiek tiesvedības, pamazām kļūstu par juristu.
