'Zaļās nākotnes' sasniegšanas vārdā strauji pieaugs pieprasījums pēc kapara un litija
Foto: Pexels,com, Vlad Chețan

Lai gan par kapara, litija un citu zaļās enerģijas tehnoloģijām nepieciešamo metālu svarīgumu spriests jau iepriekš, pēdējais gads ir licis sarosīties gan raktuvju īpašniekiem, gan investoriem, jo ir skaidrs, ka tuvākajos gados šie metāli būs ārkārtīgi vērtīgi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Amerikāņu banka "Goldman Sachs" jau pērn, kad šī brīža enerģētikas krīzi, kur lielu lomu spēlē tieši Krievijas iesāktais karš Ukrainā, paredzēt bija grūti, kaparu raksturoja kā "jauno naftu". Proti, bankas analītiķi pauda viedokli, ka, lai gan vēsturiski nafta ir bijis svarīgākā prece, kapars, kas ir nepieciešams zaļo tehnoloģiju izveidošanai, drīzumā to pārspēs. Kā raksta "Forbes" līdzīgi viedokļi pausti arī par litiju.

Kapara raktuves izveidei prasīs desmit gadus


"Delfi Bizness" jau iepriekš rakstīja, ka, lai gan šobrīd kapara cena pasaulē ir nokritusies, visticamāk tuvākajos gados tā varētu augt. "Bloomberg" aptaujātie eksperti to uzskata par veiksmīgu investīciju.

Par to arī, stāstot, kādos virzienos investori šogad varētu skatīties, raidījumā "Nākotnes kapitāls" pauda "BluOr Bank" klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs. "Nekas elektrisks nevar notikties bez vara," saka eksperts, norādot, ka kopumā šī metāla cenas ir bijušas zemas un tur nav bijušas lielas investīcijas.

Jāmin, ka par to jau iepriekš arī ir runāts un "S&P Global" analītiķi par to rakstīja jau 2020. gadā, bet salīdzinoši zemās naftas cenas, kas bija novērojamas pēdējos, neveicināja pārlieku lielu investoru interesi. Taču, nu, iespējams, tas mainīsies. Vienīgi, kā norāda nozares eksperti, problēma ir tajā, ka jaunu kapara raktuvju izveida prasa desmitgadi.

Kalnrūpniecības uzņēmumu vadītāju priekšroka drošai, īstermiņa atdevei ir izraisījusi milzīgu nepietiekamu ieguldījumu jaunās vara raktuvēs un izpētē, tādējādi apdraudot metālietilpīgo enerģijas pāreju, par situāciju nozarē septembrī rakstīja "S&P Global".

“Mēs atskatīsimies uz 2022. gadu un domāsim: “Oi..,” sarunā ar "Bloomberg" saka "Wells Fargo" nekustamo īpašumu stratēģijas vadītājs Džons Laforžs. “Tirgus tikai atspoguļo tūlītējās bažas. Bet, ja jūs patiešām domājat par nākotni, jūs varat redzēt, ka pasaule mainās. Viss tiek elektrificēts, un tam būs nepieciešams daudz kapara."

"Bloomberg" min, ka tuvākajos gados kapara pieprasījums pieaugs par 50%, bet jau 2024. gadā tā ieguve būs sasniegusi maksimālo punktu, ja vien netiks uzsākti jauni projekti. "Goldman Sachs" prognozē, ka Londonas metālu biržā vara cena 2025. gadā gandrīz dubultosies līdz gada vidējam līmenim 15 000 USD par tonnu, tas būtu dubults pieaugums šī brīža cenām.

Vajadzēs arī litiju


Līdzīgā situācija ir arī litijs. Vien šonedēļ otrā lielākā pasaules derīgo izrakteņu uzņēmuma "Rio Tinto" vadītāja izrakteņu ieguves jautājumos Šineida Kaufmane nozares konferencē Austrālijā norādīja, ka tuvākajos gados, lai sasniegtu zaļos mērķus, pieprasījums pēc litija pieaugs krietni straujāk, nekā nozare ir ieplānojusi to iegūt. Lai gan uzņēmums ir paredzējis investīcijas šajā nozarē, Kaufmane nav droša, ka viņi spēs vieni paši piegādāt pasaules baterijām nepieciešamo metāla apjomu.

"Mēs sākam rīkoties, lai noskaidrotu, vai varam attīstīt akumulatoru nozari," pirms pāris dienām sacījis par nozari atbildīgais Peru viceministrs Haime Čavess "Perumin" kalnrūpniecības konferencē. "Reuters" gan norāda, ka Peru litija krājumi zemā ir mazāki kā kaimiņvalstīs - Bolīvijā, Čīlē un Argentīnā. Tomēr neviena no valstīm pagaidām nav izveidojusi vērā ņemamus bateriju ražošanas punktus un pārsvarā šīs valstis eksportē litiju. Šeit arī Peru valdība sakta iespēju.

Bateriju tirgū šobrīd dominē Ķīna.

Pretēji kaparam gan litija cenas bieži vien ir sasniegušas visai augstus līmeņus. Tāpēc šobrīd notiek arī pētījumi par baterijām, kas izmanto citus metālus.

Arī citi metāli


Jāmin gan, ka, lai gan šie divi ir visbiežāk pieminētie, kā norāda "Starptautiskais Valūtas fonds" elektriskajai nākotnei vajadzēs arī citus metālus. Piemēram, tipiskam elektriskā transportlīdzekļa akumulatoru komplektam ir nepieciešami aptuveni 8 kilogrami litija, 35 kilogrami niķeļa, 20 kilogrami mangāna un 14 kilogrami kobalta, savukārt uzlādes stacijām ir nepieciešams ievērojams daudzums kapara.

Arī citas tehnoloģijas prasa šos metālus - zaļās enerģijas iegūšanai saules paneļi izmanto lielu daudzumu kapara silīcija, sudraba un cinka, savukārt vēja turbīnām nepieciešama dzelzsrūda, kapars un alumīnijs.

Austrālijas mediji vēsta, ka pēdējos gados gan valsts, gan pašvaldības, lai veicinātu zaļās tehnoloģijas un arī valsts IKP pieaugumu, ir izstrādājušas svarīgāko metālu ieguves stratēģijas, kas ir paredzētas, lai veicinātu raktuvju darbu un palīdzētu arī Austrālijā ļoti plašajam ogļu sektoram pāriet uz citu izrakteņu iegūšanu. Valdība paredz, ka valsts litija eksports nākamajos divos gados dubultosies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.