Digitālā telpa šobrīd ir vēl viena fronte
Foto: Publicitātes foto

Mums, cilvēkiem, veselība vienmēr ir pirmajā vietā, jo bez tās, kā zināms, nav nekā. Taču par veselību jeb, šajā gadījumā – kiberveselību, ir jādomā arī, saistībā ar dažādām mūsu ierīcēm, programmām un datiem. Turklāt, tas svarīgi ne tikai uzņēmumiem, bet arī katram pašam to lietotājam, lai sevi pasargātu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kiberuzbrukumu riski kopumā ir pieauguši. Arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" nupat ziņoja, ka kiberapdraudējumu līmenis saglabājas augsts. Kiberuzbrukumu skaits īpaši palielinājies pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Institūcija norāda, ka pagaidām uzbrucēju galvenais fokuss ir vērsts uz publisko sektoru, taču īpaša modrība jāievēro arī privātā sektora pārstāvjiem, tā norāda Vladislavs Gurmans, "Bite Latvija" IKT produktu un pakalpojumu attīstības un partnerības vadītājs Latvijā.

IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite" veiktās aptaujas dati liecina, ka šogad tikai 35% uzņēmumu plāno ieguldīt IKT risinājumos, tostarp, tādos, kas uzlabo drošību. Teju trešā daļa to neplāno darīt vispār un, aptuveni, tikpat daudzi nezina, vai to vispār darīs, jo šobrīd šķēršļus rada energokrīze, kā arī kopējā inflācija. Vienlaikus eksperti norāda, ka globālā un Latvijas kibertelpa šobrīd ir apdraudējumiem pilna, ko veicinājuši ne tikai jauni drošības izaicinājumi Eiropā, bet arī straujā digitalizācija aizvadītajos gados.

Ja iepriekš tika uzskatīts, ka kiberuzbrukumu mērķis ir tikai kāds liels un atpazīstams uzņēmums, tad tagad par upuriem krīt pat vismazākie uzņēmumi. Un tas ir diezgan loģiski – mazākiem uzņēmumiem bieži vien nepietiek līdzekļu vai zināšanu, lai aprīkotu sevi ar visiem iespējamiem drošības risinājumiem, tādējādi tos var vieglāk "uzlauzt" – tajos var iefiltrēt kādu ļaunatūru vai pilnībā paralizēt uzņēmuma darbību, lai pieprasītu "izpirkuma" maksu. Bet kādēļ tieši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk tiek pakļauti briesmām? Jo tie nav sev nodrošinājuši "labu veselību" jeb kiberdrošību. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū dominē arī novecojis stereotips, ka IKT risinājumi ir dārga ekstra, ko var atļauties tikai lielas kompānijas, taču mūsdienās tie ir pieejamāki ikviena līmeņa uzņēmumam.

Galvenais kiberdrošības risks ir tāds, ka daudzi joprojām izmanto novecojušu programmatūru. Bīstamība slēpjas faktā, ka no ražotāja puses novecojušām programmām vairs netiek nodrošināti atjauninājumi, tādēļ, šajā gadījumā, labākais "drošības spilvens", ko cilvēks var sev nodrošināt, ir pāriet uz jaunāku programmatūras versiju. Nākamais risks ir cilvēku neuzmanība, atverot dažādas aizdomīgas saites sociālajos tīklos un e-pastos, kas, acīmredzami, jau vēsta par ko aizdomīgu. Piemēram, tiek saņemti kādi dīvaini video no draugiem vai pienākušas ziņas it kā no bankas, lai gan parasti nekas tāds netiktu sūtīts. Vai arī cilvēks izmanto kādu mājas lapu, par kuru antivīrusa programma jau ir paziņojis, ka mājas lapa satur ļaunatūru un labāk tur neiet.

Jaunākais globālās drošības risinājumu kompānijas "Fortinet" ziņojums "FortiGuard Labs Global Threat Landscape Report" par populārākajiem draudiem pasaules kibertelpā liecina, ka kibernoziedznieku metodes, kas tiek izmantotas, lai veiktu kiberuzbrukumus, attīstās arvien ātrāk. Saskaņā ar ziņojumu, lielākos apdraudējumus šobrīd rada, piemēram, botneti jeb robotu tīkli, kas pēc būtības ir plašs uzlauztu ierīču tīkls. Kibernoziedznieki to izmanto ļauniem nolūkiem, bez ierīču īpašnieku ziņas – spama izplatīšanai, pikšķerēšanai un ļaunatūru izplatīšanai. Nozīmīgu apdraudējumu rada arī šifrētājvīrusi, kuru aktivitāte aizvien vērtējama kā augsta. Turklāt novērots, ka šie vīrusi nodara arvien lielākus zaudējumus, šifrējot un liedzot piekļuvi failiem un cita veida informācijai, kas glabājas skartajā ierīcē.

Kopumā, izvērtējot visus kirberriskus, nākas secināt, ka nepietiekami liela uzmanība tiek veltīta biznesam svarīgu failu un datu rezerves kopiju veidošanai, piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus vai fiziskos serverus. Laikmetā, kad zelta vērtē ir informācija, kļūstot par kibernoziedznieku upuri, visbiežāk tieši rezerves failu un datu kopijas būs tās, kas paglābs no dīkstāves, krīzes brīdī nodrošinot biznesa nepārtrauktību.

Mūsdienās sava uzņēmuma IKT risinājumi ir jāizvērtē ļoti kritiski, nemitīgi atjaunojot un papildinot tos. Piemēram, ja uzņēmumam datoros ir instalēts tikai antivīrusa programma, ar to ir par maz mūsdienu strauji mainīgajā digitālajā vidē. Tas nepasargās, piemēram, no DDoS jeb pakalpojumatteices uzbrukumiem, kas šobrīd arī ir vieni no biežāk identificētajiem riskiem visā pasaulē.

Kā konkrētus risinājumus, lai uzlabotu savu kiberveselību un tādā veidā arī pasargātu savus datus un biznesu, Vladislavs Gurmans iesaka izvēlēties modernās tehnoloģijas. Piemēram, Microsoft 365 Business Premium plānu, jo tā sastāvā ir arī zināmi drošības risinājumi, ne tikai standarta Office programmatūras, Teams, Exchange un citas. Tad vēl noteikti arī jāizmanto drošības risinājumi, neatkarīgi no uzņēmuma izmēra. Piemēram, jāpapildina savu interneta pieslēgumu ar Fortigate ugunsmūri. Vēl viņš atzīmē, ka jāuzztic IT administrēšanu profesionāļiem, izmantojot "Bite Latvija" IKT apkalpošanas piedāvājumu, jo tajā ir papildus drošības risinājums datoriem. Jāuzstāda saviem mobilajiem telefoniem Bite Antivīrusa pakalpojums. Un noteikti neatvērt linkus vai pielikumus, par kuriem neesat pārliecināti, ka arī, līdzās IKT risinājumu ieviešanai, svarīgs faktors ir arī regulāra sava uzņēmuma darbinieku izglītošana par draudiem digitālajā vidē, lai izvairītos no kibernoziedznieku lamatām. Nereti tieši tādas kļūdas kā, piemēram, nepazīstamu interneta vietņu vai e-pasta pielikumu atvēršana noved pie ievērojami lielākām problēmām, kas pēcāk apdraud biznesa procesus un var paralizēt visa uzņēmuma darbību uz vairākām stundām un pat dienām.

https://www.bite.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.