Foto: Publicitātes attēli
Par Ziemeļu transporta koridora būvniecību Rīgā sāka spriest jau 90. gadu beigās, bet projekta sagatavošana tika sākta 2005. gadā. Lai arī pagājuši jau 12 gadi, pašlaik projekts arvien ir tikai ieceres līmenī, noskaidroja portāls "Delfi".

Ziemeļu koridors atzīts par lielāko transporta infrastruktūras projektu Rīgā pēdējās desmitgadēs un tā kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas 1,5 miljardu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir atslogot Rīgas centru no transporta radītās slodzes, savienojot Rīgas ostu ar "Via Baltica" (I koridora) autoceļu.

Plānotais ceļa garums ir 30 kilometri – rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes un nodrošinās savienojumu ar Rīgas-Jūrmalas-Ventspils autoceļu (krustojums pie Priedaines), bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Tiek plānots, ka koridors tiks integrēts Rīgas maģistrālo ielu sistēmā ar 9-12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī aptuveni 400 metrus plato Daugavu – diskusijās kā iespējamais risinājums tika minēts gan tunelis, gan augstais tilts.

Koridora projektu iecerēts īstenot četros posmos. Sākotnēji plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012. gads, bet 2018. gadā būvniecību bija plānots pabeigt. Vēlāk gan termiņi tika atlikti, un pašlaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā portālam "Delfi" atzīst, ka Ziemeļu koridora 1. posma izbūves projekts ir iekļauts ilgtermiņa perspektīvas īstenošanas projektu sarakstā, līdz ar to precīzu būvdarbu uzsākšanas laiku pašlaik nav iespējams pateikt.

Departamentā norāda, ka ir izstrādāts Ziemeļu koridora 1. posma būvprojekts, kas būs pamats tālākai būvniecības ieceres realizācijai. "Projekta tālākā īstenošana tiks izvērtēta, ņemot vērā Rīgas domes finanšu kapacitāti, kā arī būtisko finanšu ieguldījumu, kas nepieciešams šāda projekta īstenošanai," norāda pašvaldībā.

Arī Ziemeļu koridora 2., 3. un 4. posmiem ir izstrādāti skiču projekti. Taču, ņemot vērā to, ka projekta īstenošana paredzēta secīgi pa posmiem un 1. posma realizācija ir neskaidra, arī projekta tālākās virzības termiņi pašlaik nav nosakāmi.

Izstrādājot 1. posma būvprojektu, aktualizētas būvniecības izmaksas un tās plānotas aptuveni 279 miljonu eiro apmērā. "Minētās finanšu aplēses ir balstītas uz izstrādātā būvprojekta ietverto būvniecības apjomu, kā arī šobrīd aktuālo un provizoriski nākotnē iespējamo nozares aktivitātes izvērtējuma prognozi. Faktiskās Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma būvniecības izmaksas tiks noteiktas atklāta būvniecības iepirkuma rezultātā," skaidro departamentā.

Līdz šim Rīgas Ziemeļu transporta koridora skiču projektu izstrādei iztērēti aptuveni 5,77 miljoni eiro. Par šo finansējumu no 2007. līdz 2011. gadam izstrādāts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma skiču projekts, Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2. posma skiču projekts, kā arī koridora 3. un 4. posma skiču projekts. Savukārt 2015. gadā tika izstrādāts transporta koridora 1. posma būvprojekts, kura kopējās izmaksas ir 2,96 miljoni eiro.

Minēto projektu īstenošanai piesaistīts finanšu atbalsts no ES komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta programmām, piebilst pašvaldībā.

Projekta kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas pusotra miljarda eiro apmērā. Jāņem vērā, ka sākotnējās finanšu aplēses ir provizoriskas un faktiskās būvniecības izmaksas tiks noteiktas atklāta būvniecības iepirkuma ietvaros.

Saskaņā ar 2010. gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu Ziemeļu transporta koridoram ir svarīga loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā, un to apstiprina arī Rīgas Ziemeļu transporta koridora būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros veiktie aprēķini, ziņo LETA. Neizbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, 2031. gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būšot par 34% augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!