Foto: LETA
Līdz šim 19 no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti Eiropas Parlamentā ir parakstījuši eiropalamentārietes Sandras Kalnietes (V) ierosināto deklarāciju, kurā tiek prasīti taisnīgāki Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumi zemniekiem, portālu "Delfi" informēja Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

Kopumā EP ir ievēlēti 26 deputāti no visām trim Baltijas valstīm, tostarp astoņi no Latvijas, no kuriem deklarāciju patlaban parakstījuši septiņi – Kalniete, Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Mirskis, Alfrēds Rubiks, Inese Vaidere un Roberts Zīle. Vēl EP no Latvijas ievēlēta arī Tatjana Ždanoka – viņas paraksts vēl nav deklarācijā, jo ar deputāti vēl nav izdevies sazināties, teica Spravņiks.

Viņš sacīja, ka parakstu vākšana turpināsies nākamnedēļ un deklarācija tiks izskatīta Baltijas - Eiropas sadarbības grupā. Ļoti iespējams, ka deklarācijā paustajai nostājai pievienosies arī deputāti, kuri ievēlēti no Ziemeļvalstīm – Somijas un Zviedrijas. Šo deputātu parakstus zem deklarācijas cenšas panākt igauņu eiroparlamentārieši, teica Kalnietes parlamentārais asistents.

Deklarāciju plānots iesniegt ES augstākajām amatpersonām un EP politisko grupu vadītājiem, lai informētu viņus par to, ka ES kopīgās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā ir jāņem vērā Baltijas valstu intereses un reformai jābalstās uz taisnīgumu un objektīviem kritērijiem, nevis desmit gadus seniem vēsturiskajiem datiem.

"Starp deklarācijas parakstītājiem ir visdažādāko politisko grupu pārstāvji, kas pierāda, ka mēs spējam vienoties valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. Neskatoties uz mūsu politisko pārliecības, ir skaidrs, ka visi mūsu vēlētāji iegūs, ja kopējās lauksaimniecības politika pēc reformas būs taisnīga. Sākotnēji mēs bijām plānojuši aprobežoties ar Baltijas valstu deputātu atbalstu, taču nolēmām paplašināt atbalstītāju loku un aicināt arī citu valstu deputātus atbalstīt Baltijas valstu taisnīgās prasības. Tas deklarācijai dos vēl lielāku svaru," saka Kalniete.

Pēc viņas iniciatīvas no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti tikās trešdien, lai spriestu par tālāku vienotu un koordinētu rīcību ES kopējās lauksaimniecības politikas reformas sarunās.

Deklarācijā deputāti aicina tiešos maksājumus aprēķināt pēc objektīviem kritērijiem, kā arī noteikt tiešajiem maksājumiem zemāko slieksni 80% un augstākos griestus 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma par hektāru Eiropā.

Šonedēļ EP Lauksaimniecības komitejā komisārs Dačians Čološs prezentēja izstrādāto KLP reformas piedāvājumu, kas nosaka, ka arī pēc reformas Baltijas valstis tiešajos maksājumos saņems vidēji tikai 150 eiro (105 lati) par hektāru, kamēr vidējais maksājums būs 269 eiro (189 lati).

"Komisija argumentē, ka Baltijas valstīm procentuāli ir vislielākais tiešo maksājumu pieaugums, kamēr citām valstīm tiešie maksājumi ir samazināti. Taču reālajos skaitļos mūsu lauksaimnieki joprojām saņems vairākas reizes mazākus tiešos maksājumus kā viņu kolēģi citās valstīs un tikai nedaudz vairāk par 50% no ES vidējā maksājuma. Negodīgas konkurences prakse turpināsies un Eiropas vienotais tirgus joprojām tiks kropļots. Tas nav pieļaujams," pauž Kalniete.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!