3D drukas celmlauži drukā ortozes un palīdz skolās apgūt modelēšanu
Foto: Publicitātes foto

"Uz Friča galda vienmēr atrodas mazi pirkstiņi," izrādot biroju, kuru piepilda 3D printeru radītās skaņas, portālam "Delfi" saka jaunuzņēmuma "Wide" līdzīpašnieks un uzņēmuma "Baltic 3D" līdzdibinātājs Jānis Jātnieks. Biroja ikdienā šķietami neiederīgo objektu atrašanās uz rakstāmgalda skaidrojama ar to, ka "Wide" ar 3D printeru un inovatīvas programmatūras palīdzību rada kāju ortozes un protēzes pacientiem kā Latvijā, tā citviet Eiropā.

Ikdienā visbiežāk "Wide" telpās top pēdas-potītes ortozes, un, kā stāsta Jātnieks, izdrukāt šādu ortozi nav viegli: "Pat ja mēs pateiktu, kāds materiāls un drukātājs izmantots, otru tādu neizdrukāt – tas ir mūsu "knowhow", ko varam pārdot." Tās gan nebūt nav vienīgās palīgierīces, kas šeit tiek radītas, – izmēģināts ir daudz kas, tostarp darināta pat skoliozes korsete. Par vienu no konceptuāli sarežģītākajiem un vienlaikus visvairāk aizraujošiem projektiem uzņēmuma līdzīpašnieks un protezēšanas un ortozēšanas speciālists Fricis Pirtnieks, uz kura galda atradās "pirkstiņi un nadziņi", sauc aizpērn radīto eksoskeleta protēzes kāju, kuras ārējā forma bija īpaša dizaina – ar dažādas formas caurumiem tā, lai var redzēt cauri.

3D drukas celmlauži drukā ortozes un palīdz skolās apgūt modelēšanu
Foto: Publicitātes foto

Ortoze ir medicīniska palīgierīce, ko izmanto balsta un kustību orgānu sistēmas problēmu ārstēšanā un profilaksē. "Ar ortozi mēs saprotam lietu, kas ir jāvalkā ilgtermiņā – 12, 18, 24 mēnešus vai visu mūžu. Ortozes ir nepieciešamas hronisku slimību vai traumatisku cēloņu, dēļ. Ja mēs varam atvieglot cilvēku dzīvi, radot pielāgotu risinājumu, mēs esam ļoti priecīgi to darīt," paskaidroja Jātnieks.

Lai gan 3D drukas tehnoloģijas vairs nav jaunums, daudzās nozarēs, kur tās varētu izmantot, šo tehnoloģiju ieviešana un izmantošana noris visai gausi. Arī protezēšanas un ortozēšanas jomā lielākoties darbs tiek veikts pilnībā manuāli, lai gan to būtu iespējams optimizēt, izmantojot 3D printerus. Latvijā radītā jaunuzņēmuma "Wide" dibinātāji jau vairāk nekā trīs gadus lauž ceļu šajā nozarē un šogad pirmo reizi cer gadu "pabeigt uz nulles" – izmaksas nosedzot ar ieņēmumiem, portālam "Delfi" sarunā atklāj uzņēmuma pārstāvji.

Lūgums pēc palīdzības modina ideju

Tā kā Jātnieks jau pirms mazliet vairāk nekā pieciem gadiem līdzibinājis 3D drukas uzņēmumu "Baltic 3D", kas printēja dažādas lietas pēc klientu pasūtījuma, ideja par 3D drukātām ortozēm un protēzēm neradās gluži no zila gaisa. "Palīgierīču drukāšanu sākām pirms vairāk nekā trim gadiem, kad pie mums ienāca paziņa, kuras dēliņam nav pirkstu, un palūdza, vai mēs nevaram izdrukāt tādu protēzi. Mēs piekritām, jo likās – ja printējam tehniskas detaļas, nebūs tik sarežģīti, un zinājām, ka tiešsaistē ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi," stāsta Jātnieks.

Protēzes izgatavošana prasīja divus mēnešus. Lai to paveiktu, darbam tika piesaistīts Pirtnieks, kurš tobrīd Rīgas Stradiņa universitātē mācījās protezēšanu un ortozēšanu. "Caur paziņām sadzinām viņu rokā," atminas Jātnieks, "viņš bija gatavs mums palīdzēt, bet tobrīd neko vēl nezināja par 3D modelēšanu." Pirtnieks apstiprina – 3D modelēšanu apguvis pašmācības ceļā. Tagad Jātnieks uzteic kolēģi kā visvairāk zinošo 3D modelētāju-protezētāju Baltijā: "Zināšanu līmenis, kāds te sasniegts, noteikti ir ļoti atbilstošs, ļoti globāls, jautājums ir – kā to pareizi izmantot?"

3D drukas celmlauži drukā ortozes un palīdz skolās apgūt modelēšanu
Foto: Publicitātes foto

"Wide" tika dibināts aptuveni gadu pēc pirmās izdrukātās protēzes. Šobrīd gan "Baltic 3D", gan "Wide" mitinās vienā birojā, kas, kā stāsta Jātnieks, daudzējādā ziņā palīdz. Uz vietas ik dienu ir aptuveni deviņi cilvēki – 3D modelētāji, inženieri un programmētāji, un abu uzņēmumu ikdienas darbi ir cieši savijušies.

"Mēs ["Wide" – aut.] esam līdz šim dzīvojuši, balstoties uz investīcijām, kas ir nākušas gan no eņģeļinvestoriem, gan aizņēmumiem, kas ņemti "Altum"," atklāj Jātnieks, ""Altum" programma ir fantastisks rīks, pateicoties tam, ka mēs varam iegūt līdzekļus, ar kuriem strādāt, un neatdot savas kapitāldaļas. Palielinām "runway" [skrejceļu – angļu val.], cik vien ilgi ir iespēja strādāt ar investoru līdzekļiem."

Medicīnas "kopā braukšanas platforma"

"Wide" ir radījis lietotni, kas ļauj būtiski ieekonomēt laiku un resursus, kas jāiegulda ortozes vai protēzes izgatavošanā. Ar tās palīdzību palīgierīces izgatavošanas process ir sadalīts vairākās daļās, tādējādi ekonomējot speciālistu ieguldīto laiku un nākotnē, iespējams, arī automatizējot procesus. Darbu ar lietotni veic speciālists, kurš sagatavo pasūtījumu – veic diagnostiku un definē nepieciešamo palīgierīci pasūtījuma formā. Pasūtījuma forma virtuāli nonāk pie speciālista, piemēram, Pirtnieka, kurš izgatavo 3D modeli un nodod to izvērtēt vēl kādam speciālistam un arī pasūtītājam. Kad visas puses to apstiprinājušas, tiek sagatavots 3D drukāšanas fails, ko nosūta uz 3D drukas centru, kas pēc tam gatavo palīgierīci nosūta pasūtītājam. Uzņēmuma mērķis ir panākt, ka palīgierīce tiek drukāta iespējami tuvāk pasūtītājam. Jātnieks cer, ka jau drīz izdosies 3D drukas sadarbības partneru loku Eiropā palielināt līdz 35.

Šobrīd "Wide" radījis, kā saka Jātnieks, tādu kā "medicīnas "Taxify"", kuram speciālisti var pieslēgties brīvā brīdī, lai veiktu modelēšanu, pretim par to saņemot atlīdzību.

3D drukas celmlauži drukā ortozes un palīdz skolās apgūt modelēšanu
Foto: Publicitātes foto

Virtuālā klīnika medicīnas uzņēmumiem aizstāj vajadzību pēc 3D infrastruktūras, programmatūru iegādes un speciālista apmācības. Taujāts par finansiālo pusi, Jātnieks skaidro, ka tas ir ieguvums, "jo speciālistam, kurš ir mācījies trīs četrus gadus skolā, nav jāveltī laiks vienkāršai ģipša aplikšanai ap cilvēka kāju, lai pēc tam atlietu to vairākas reizes un tad apkārt nostieptu plastmasu". Proti, speciālistam ir vairāk laika sarežģītāku problēmu risināšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka 3D drukātās ortozes var būt daudz parocīgākas lietošanā, jo tās iespējams izgatavot dažādos biezumos atbilstoši lietotāja vajadzībām, kā arī izveidot caurumus, kas ļauj kājai elpot. "Piemēram, radījām ortozi bērniņam, kuram tā ir jāvelk pa nakti. Tradicionālā ortoze viņam veicināja svīšanu, tādēļ radās citas problēmas – tulznas un iekaisumi. Iedodot viņam elpojošu ortozi, kurā viņš var ievilkt zeķi un visu nakti nogulēt, viņam radās pavisam cits komforta līmenis," par šādu palīgierīču ieguvumiem stāsta Jātnieks.

Viņš gan arī atzīst, ka ielauzties tirgū nav viegli, īpaši valstīs, kurās veselības aprūpi finansē valsts. Tādēļ mērķa tirgus šobrīd "Wide" jaunuzņēmumam ir Rietumeiropa, kur veselības aprūpi apmaksā apdrošinātāji, jo viņi ir ieinteresētāki rast kvalitatīvus un vienlaikus finansiāli izdevīgus risinājumus, skaidro Jātnieks: "Kad runājam par finansēšanas sistēmām, kurās ir motivācija lētāk uztaisīt, kas ir no apdrošinātāju puses lētāk vai no pašu darbnīcu puses lētāk vai ātrāk, jo tad var vienas vietā trīs uztaisīt, tad jau parādās kaut kāda interese, bet zināšanas par digitālo jomu ir ļoti tuvu nullei. Līdz ar to mēs sākam ar stāstīšanu."

Tieši zināšanu trūkums visvairāk kavē ar 3D printeriem drukātām palīgierīcēm ielauzties medicīnas preču tirgū, un, kā smejoties saka Jātnieks, "Wide" savu "virtuālo klīniku" radījis pāris gadus par agru. Taču abi uzņēmēji ir apņēmības un pārliecības pilni, ka jau tuvākajā laikā tas mainīsies. "Lielā mērā mēs vēl taustāmies. Esam uztaisījuši vienu ļoti sarežģītu produktu no drukāšanas viedokļa un ticam, ka drīz varēsim šo produktu klāstu diezgan strauji papildināt. Ne tikai kāju ortozes, bet arī roku ortozes. Tas, es domāju, ir mūsu ceļš," klāsta Jātnieks.

3D drukas celmlauži drukā ortozes un palīdz skolās apgūt modelēšanu
Foto: Publicitātes foto

Ceļ zināšanu līmeni skolās

Apzinoties 3D modelēšanas zināšanu vērtību un to nozīmību nākotnē gan "Baltic 3D", gan "Wide" dažādos veidos cenšas veicināt šo zināšanu apguvi kā Latvijā, tā pasaulē. Piemēram, "Baltic 3D" palīdz skolām izveidot 3D modelēšanas un drukas klases. Jātnieks cer, ka nākotnē šī nodarbe varētu pārtapt sociālā uzņēmumā, jo pelnīt ar printeru piegādi skolām nav uzņēmuma mērķis.

Lai gan daudzās Latvijas skolās ir 3D printeri, zināšanu līmenis par 3D modelēšanu ne vien Latvijā, bet visā Baltijā ir zems, jo, kā saka Jātnieks, šie printeri vienkārši krāj putekļus.

Līdz šim uzņēmums skolās uzstādījis ap 50 printeru, pirmo no tiem pirms četriem gadiem, kad kāda skola pati uzmeklējusi "Baltic 3D". Sākot sadarbību ar skolām, uzņēmums veica izpēti, noskaidrojot, ka Baltijā ir aptuveni 350 3D printeru, no kuriem izmantoti tiek ap 10%. Uzņēmums arī iegādājies 10 tobrīd pasaulē labākos hobija klases 3D printerus, lai izpētītu, kurš no tiem lietošanā ir visparocīgākais.

"Par 3D printeri sauc arī mazu dzelžu čupiņu, kas ir nopērkama par 500 eiro un kas nefunkcionē, jau no kastes izņemot. Par to dažkārt sauc arī komplektus – konstruktora komplektus, kas pašam jāsaliek. Piemēram, Igaunijā bija gadījums, kad skolām piegādāja nesaliktus printerus," zināšanu līmeni par ierīcēm raksturo Jātnieks.

Mācot skolotājiem drukāt ar 3D printeri, daudz laika tiek veltīts 3D modelēšanas pamatu apguvei. Izvēloties vienkārši lietojamas iekārtas, uzņēmuma speciālisti panākuši, ka 3D pritnera lietošanas apmācībai nepieciešamas vien divas stundas.

"Skolā nevis printeris ir svarīgs, bet apmācība 3D modelēšanā, jo pēc tam, kad māki 3D modelēšanu, tu vari to saturu, ko esi radījis, piemēram, karikatūru, izmantot dažādās digitālās ražošanas metodēs – 3D printerī, frēzē, lāzergriezējā, kā arī virtuālajā un paplašinātajā realitātē, mobilajām aplikācijām," skaidro Jātnieks, piebilstot, ka tas ir kā reizrēķins, kas daudzviet ļoti noder, jo nereti, turpinot mācības kādā augstākās izglītības iestādē, 3D modelēšana augstskolā jaunietim ir "kā pļauka sejā, kad uzreiz liek darīt kaut ko ļoti sarežģītu, bet viņam nemaz nav pamatzināšanu".

Jātnieks gan skaidro, ka mērķis nav printeru iegāde visām skolām, jo daudz vērtīgāk esot izveidot telpu ar vairākiem printeriem vienā skolā un ļaut to izmantot arī skolēniem no citām skolām. "No sākuma pie mums atnāca piecas skolas un prasīja katra pa printerim. Mēs pieci varam apstāties apkārt vienam printerim, bet klase ar 15 cilvēkiem nevar vienu printeri izmantot," viņš norādīja, "mēs visiem atbildējām – sāciet mācīties modelēšanu, ja vajag, mēs jums aizsūtīsim skolotāju, un paralēli runājām ar pašvaldību, sakot – nepērciet piecus dažādās skolās, labāk nopērciet piecus vienā un ļaujiet visām skolām izmantot šo klasi."

Profesionālās izglītības iestādēs 3D printeris ir kā starpposms starp digitālo modeli un tā realizāciju uz dārgām ražošanas ierīcēm, proti, skolēni modeli izdrukā 3D drukas ierīcē, pirms mēģina to izgatavot uz desmitiem un simtiem tūkstošu eiro vērtām iekārtām. "Svarīgi arī pielaist pie drukāšanas nevis tad, kad ir 10 nopelnīts, bet tad, kad ir divi un trīs. Tiem, kam ir ļoti sliktas sekmes, parādīt, kur ir saikne starp to, ko esi uzzīmējis, un ražošanas iespējamību vai neiespējamību," pauž Jātnieks.

Skolas gan nav vienīgās, kur 3D drukas eksperti palīdz apgūt modelēšanu. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Pirtnieks viesojās Nigērijā, kur kā protezēšanas un ortozēšanas, kā arī 3D modelēšanas eksperts palīdzēja vietējos apmācīt 3D drukā un modelēšanā.

Source

DELFI Bizness

Tags

Altum Lasāmgabali Medicīna Jaunuzņēmumi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form