52 miljonu vērto 'ātrās' palīdzības iepirkumu kāro arī Šķēles kompānija
Foto: LETA

Par vairāk nekā 52 miljonu vērto konkursu, kurā tiek meklēts pretendents, kas no nākamā gada maija sniegs transporta pakalpojumus neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, interesējušās četras kompānijas, starp tām arī viens starptautisks uzņēmums un ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederoša kompānija, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) publiski izteicies par nepieciešamību šo iepirkumu pārtraukt un "ātrajiem" sevi ar mašīnām nodrošināt pašiem, jo ārpakalpojums nav izdevīgs valstij. Tiesa gan, juridiski lēmums par konkursa pārtraukšanu nav pieņemts. "Vienotību" pārstāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka trūkst pārliecības, vai aprēķini veikti korekti, un uzstāj, ka ārpakalpojumu pārtraukt nevajag, jo tas var radīt nevajadzīgus riskus.

Pretendenti, kuri izrādījuši vēlmi startēt iepirkuma konkursā ir līdzšinējais pakalpojuma piegādātājs Rīgas Sanitārā Transporta autobāze (RSTA), starptautiskais uzņēmums "Falck", kas līdzīgu pakalpojumu sniedz Dānijā, Polijā un citur Eiropā. Vēlmi startēt konkursā sarunā ar "de facto" apliecinājis arī "B-Bus", kas ir pazīstams sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, tostarp nodrošinot mikroautobusu satiksmes reisus Rīgā. Agrāk starp šī uzņēmuma īpašniekiem bija "Saskaņas centra" politiķis Aleksandrs Brandavs.

Ceturtais iespējamais pretendents ir ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni saistītais uzņēmums "Liepājas Autobusu parks". Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns raidījumam "de facto" pauž viedokli, ka sākto konkursu pārtraukt nevajag. "Ja līdzšinējais līdzekļu izlietojums atzīts par nesaimniecisku, ir jāraugās, lai vērtējot jauno iepirkumu, tiktu ņemtas vērā pasūtītāja vajadzības un darba izpildes vērtēšanas kritēriji," raidījumam skaidro Krongorns.

Tomēr līdz aprīļa beigām, kad esošais līgums noslēdzas, ilgtermiņa risinājuma vēl nebūs. Jaunam pretendentam mašīnu piegādei vajadzīgi vismaz pieci – seši mēneši, bet labākajā gadījumā konkurss noslēgsies tikai janvārī.

Veselības ministrs uzskata – no konkursa jāatsakās, mašīnas jāpērk pašam dienestam un pašam jānodrošina transporta pakalpojums. "Mēs tos riskus apzināmies. Mums ir rezerves mašīnas, tās var sakārtot, ar tām var braukt. Tas, ka paliekam bez palīdzības – tāda situācija neveidojas," sola Belēvičs.

Lielākā atšķirība kopš iepriekšējā līguma noslēgšanas ir fakts, ka pēdējos pāris gados ar Eiropas fondu līdzekļu atbalstu iegādāts pusotrs simts automašīnu. Un, lai dienests pats varētu nodrošināt pakalpojumu arī Rīgas reģionā, tam pietrūkst tikai četrdesmit auto. Turklāt tie ir rezerves automobiļi, kas nepieciešami, ja kāds no izmantotajiem auto salūst.

Līdzšinējo līgumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD ) ar RSTA noslēdza 2010.gada pavasarī. Līgumu par mediķu nodrošināšanu ar transportu noslēdza par konkrētu tarifu. Taču tur bija arī punkts, kas ļāva mainīt cenu un samaksāt vairāk. Autobāzes īpašnieks uzskatīja, ka degvielas cenas ir pārāk augstas, cēlusies minimālā alga, un tas viss jākompensē.

Valsts pie jau nolīgtās summas piemaksāja 707 154 eiro kā kompensāciju degvielai. To, cik jāpiemaksā, rēķinājis NMPD pats. "Summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, kāds bija degvielas sadārdzinājums dienestam, un attiecīgi mēs zinām, cik bija nobrauktu kilometru, un par pamatu ņemot degvielas patēriņu, kāds bija dienesta transportlīdzekļiem, nevis ārpakalpojuma sniedzējam, bet tieši dienesta transportlīdzekļiem," "de facto" saka NMPD direktors Armands Ploriņš.

Valsts kontrole savukārt uzskata, ka līgums grozīts bez pietiekamas lietderības pārbaudes.

Papildus tam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Rīgas Sanitārā transporta autobāzei piemaksājis vēl 640 tūkstošus eiro par to, ka autovadītāji veic sanitāra pienākumus. Savukārt Ploriņš pievēris acis, kad mediķiem nācies braukt ar pārlieku vecām mašīnām. Lai gan vienošanās paredzēja, ka tarifu samazina par 20%, ja auto vecāks par septiņiem gadiem. Valsts kontrole secinājusi, ka tāda ir puse no automašīnām, ar kurām Rīgas reģionā uz izsaukumiem brauc mediķi. Ploriņš skaidro – tas tādēļ, ka dienests nav spējis privātajam kompensēt citu izmaksu celšanos: "Šajā gadījumā, protams, ka daļu risku mēs sedzam. Bet vai visus – to gan man grūti komentēt."

Rīgas Sanitārā transporta autobāzes gada pārskati liecina, ka kompānijas peļņa četros līguma darbības gados bijusi 9,5 miljoni eiro. 

Šobrīd sākts jauns konkurss par mediķu un slimnieku vešanu nākamo septiņu gadu laikā. Lai neuzkāptu uz vecā grābekļa, Valsts kontrole izlēma par nestandarta soli un ziņot politiķiem par vēl nepabeigtā revīzijā atklāto. Jo tas liecināja – valsts intereses palikušas novārtā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.