Foto: LETA

Tuvojoties depozīta sistēmas ieviešanai 2022. gada 1. februārī, vairākums iedzīvotāju (84%) atzinuši, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma (DS) Latvijā ir nepieciešama, savukārt 87% respondentu pauduši nostāju, ka pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas viņi izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu plastmasas, stikla vai skārda iepakojumus, saņemot atpakaļ depozītā iemaksāto naudu, liecina šā gada februārī "Depozīta iepakojuma operatora" un SKDS veiktā aptauja. Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem depozīta sistēmas ieviešanas procesā tiek uzskatītas sabiedrības bažas par depozīta sistēmas ērtumu.

Kopumā latvieši pret gaidāmo depozīta sistēmu ir noskaņoti pozitīvi un saskata tās pienesumu vides piesārņojuma mazināšanā. Lielākie depozīta sistēmas atbalstītāji, kas uzsver sistēmas nepieciešamību, ir vīrieši vecumā no 30 līdz 60 gadiem ar vidēji zemiem un vidējiem ienākumiem (89%), jaunieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem (87%), seniori (87%), kā arī ģimenes ar bērniem (86%). Vairākums šajās iedzīvotāju grupās esošie respondenti gatavi arī praktiski iesaistīties depozīta sistēmā un nodot tukšo iepakojumu – tā atbildējuši attiecīgi 90%, 96%, 83% un 91%.

Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem depozīta sistēmas ieviešanas procesā tiek uzskatītas sabiedrības bažas par depozīta sistēmas ērtumu – tā norādījis 71% no tiem respondentiem, kas depozīta sistēmu neplāno izmantot (7% no visiem aptaujātajiem), savukārt 14% no visiem respondentiem par depozīta sistēmu nav dzirdējuši vispār.

"Apvienojot sabiedrības atsaucību ar modernām tehnoloģijām, kā arī pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt gan vides saudzēšanas mērķus, gan ES izvirzītos mērķus, kas paredz, ka līdz 2025. gadam jābūt savāktiem vismaz 77% vienreizlietojamo plastmasas pudeļu, bet līdz 2029. gadam šim rādītājam jāsasniedz 90%," teic SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. "Šobrīd puse jeb 50% respondentu norādījuši, ka viņiem ir iepriekšēja pieredze dzērienu iepakojumu nodošanā depozīta sistēmā kādā citā valstī, tādēļ liela loma iedzīvotāju iesaistē depozīta sistēmā būs arī līdzcilvēku atbalstam un vēlmei izglītot savus draugus un ģimenes locekļus, jo tieši zināšanas būs viens no galvenajiem iedzīvotāju iesaistes dzinējspēkiem."

Pētījumā par sabiedrības nostāju gaidāmās depozīta sistēmas kontekstā tāpat noskaidrots, ka iedzīvotājus nākotnē nodot dzērienu iepakojumus depozīta sistēmā motivētu rūpes par vidi un mazāk atkritumu dabā (88%), atgūtais depozīta maksājums – 10 centi par vienību (85%), kā arī mūsdienīgs dzīvesveids un iekļaušanās sabiedrībai nozīmīgā iniciatīvā (69%). "Ikvienas jaunas sistēmas ieviešana prasa zināmas izmaiņas, tostarp ikdienas paradumu maiņu un biznesa pielāgošanu sistēmas prasībām, taču jāatceras, ka tas ir mūsu pienākums pret vidi un rezultātu varam sasniegt tikai kopīgiem spēkiem. Ņemot vērā mūsu kaimiņu līdzšinējo pieredzi, kā arī pētījuma rezultātus, esmu pārliecināts, ka nākamgad depozīta sistēma iedzīvotāju vidū kļūs par ļoti pieprasītu un pašsaprotamu pakalpojumu," skaidro Stūrītis.

2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Pētījumu veica "Depozīta iepakojuma operators" sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2021. gada februārī. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!