Atlaides transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polisēm cilvēkiem ar invaliditāti un zemniekiem turpmāk nevajadzētu finansēt no Garantiju fonda, komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
"Pašlaik mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kur caur Garantijas fondu tiek finansētas OCTA atlaides cilvēkiem ar invaliditāti un zemniekiem. Šīs atlaides no Garantijas fonda prasa aptuveni miljonu eiro gadā. Iespējams, ka šādām atlaidēm ir jābūt, taču tam nav domāts Garantijas fonds, jo tā mērķis ir pilnīgi cits. Šīs atlaides būtu jāsedz no Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas budžeta kā atbalsts noteiktām sabiedrības grupām, bet Garantijas fonds no tām būtu jāatbrīvo," uzsvēra Abāšins.
Viņš norādīja, ka Garantijas fonda apmērs turpina pamazām samazināties - pagājušā gada beigās tajā bija aptuveni 15,5 miljoni eiro, kas ir vēsturiski zemākais līmenis.
Puse no šīs summas, pēc Abāšina teiktā, ir rezervēta LTAB ilgtermiņa saistībām, kas ir saistītas vai nu ar atlīdzību izmaksu par ar neapdrošinātiem transportlīdzekļiem izraisītiem negadījumiem, vai nu ar likvidētās apdrošināšanas kompānijas "Balva" saistību segšanu. Tostarp Garantijas fonds "Balvas" vietā līdz šim ir izmaksājis apmēram četrus miljonus eiro, bet vēl apmēram 1,5 miljoni eiro tiks izmaksāti turpmāko gadu gaitā.
Tāpat Abāšins norādīja, ka savukārt otra puse no minētajiem 15,5 miljoniem eiro, kas nav apgrūtināti ar ilgtermiņa saistībām, pilda garanta funkciju.
Viņš atzīmēja, ka OCTA Garantijas fonds būtu jāatbrīvo no atlaižu finansēšanas cilvēkiem ar invaliditāti un zemniekiem arī tāpēc, ka rudenī tika pabeigts darbs pie Eiropas Savienības Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas un Garantijas fondam klāt nāks papildu saistības, kopā ar kurām Garantijas fondā varētu būt par maz tā saucamo brīvo līdzekļu.
"Ir jau arī skaidrs, ka pandēmijas dēļ valsts budžets ir patukšots, tādēļ mēs arī runājam par pakāpenisku pāreju. Pēc mūsu domām, varētu arī diskutēt, vai zemniekiem vispār būtu jāturpina piešķirt OCTA atlaides, jo tā ir tāda pati biznesa nozare kā visas citas. Protams, vēl nāk arī vēlēšanas, un tad vispār politiķiem ir bail kaut ko mainīt. Es tomēr ceru, ka viena divu gadu laikā mēs ar šo atlaižu pārcelšanu tiksim galā," teica Abāšins.
Viņš arī pauda viedokli, ka direktīvas izmaiņu ietekme uz apdrošinātāju klientiem būs pozitīva, jo, piemēram, šobrīd, ja cilvēks uz vairākiem gadiem aizbrauc uz ārvalstīm un pēc tam atgriežas, OCTA apdrošināšanas "bonus-malus" sistēmā un klienta vēsturē šie gadi iztrūkst, bet direktīvas izmaiņas paredz, ka dažādu valstu apdrošinātājiem ir jāapmainās ar informāciju, lai nebūtu šādu pārrāvumu klienta vēsturē.
Vienlaikus, pēc Abāšina minētā, nedaudz mainīsies arī iemaksas Garantijas fondā - apdrošinātāji, kuri ir reģistrēti Latvijā, turpinās maksāt kā līdz šim, bet ārvalstu komersantu Latvijā reģistrētās filiāles maksās nedaudz savādāk.
"Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ mēs klauvējam pie Finanšu ministrijas un politiķu durvīm un aicinām šīs papildu saistības Garantiju fondam pakāpeniski ņemt nost, jo Garantijas fondam ir jāuzņemas garantijas par citām lietām," sacīja Abāšins, piebilstot, ka līdz šim atbilde ir bijusi: "Skatāmies, domājam."
Tāpat viņš minēja, ka apdrošinātājiem Garantijas fondā ir jāsāk iemaksāt vairāk līdzekļu, kad fonda apmērs noslīd zem 14 miljoniem eiro. Šādā gadījumā apdrošinātājiem iemaksas fondā ir jādubulto, kas atstāj nelielu iespaidu arī uz OCTA polišu cenām. "Tas nebūs vairāk kā melns aiz naga, jo, ja no gada polises šī iemaksa ir, piemēram, viens eiro, tad tā būs divi eiro, no pusgada polises - 60 centu vietā būs 1,2 eiro. Uz kopējās polises cenas fona tas nav nekas būtisks," pauda Abāšins.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijā ik pa laikam parādās diskusijas par to, ka no OCTA apdrošināšanas būtu jāsedz zaudējumi pēc transportlīdzekļu sadursmēm ar meža dzīvniekiem, taču, ja apdrošināšanas segumā iekļautu arī izmaksas par šādos negadījumos transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, OCTA polises sadārdzinājums varētu būt nozīmīgs.
"Diskusijas par šo jautājumu ik pa laikam uzvirmo, bet ir jāsaprot, ka tas nozīmētu pilnīgu OCTA koncepta maiņu un arī automātisku likuma pārrakstīšanu. OCTA sedz manu nodarījumu kādam citam. Kas tad šeit notiktu ar meža dzīvniekiem? Tā kļūtu par mežacūkas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu? Taču jā, ir valstis, kurās šādas lietas likumos ir iestrādātas, piemēram, Skandināvijā. Vienlaikus, ja mēs šādu lietu darām, tad ir jāizšķiras, kas tieši tiek aizsargāts. Manuprāt, šādos gadījumos būtu jāaizsargā cilvēka veselība, nevis "dzelži". Ir gan tas teiciens: par jūsu naudu, jebkādu kaprīzi. Taču nedomāju, ka OCTA ir tas apdrošināšanas veids, no kura būtu jāsedz jebkādas kaprīzes. Galu galā ir arī KASKO, nelaimes gadījumu apdrošināšana," sacīja Abāšins.