'ABLV Bank' aktīvi jūlijā atgūti 127,582 miljonu apmērā
Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūlijā atguvuši aktīvus 127,582 miljonu eiro apmērā, kas ir 7,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publicētā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada jūlijā atgūti 127,569 miljoni eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 5000 eiro, bet no pārējiem aktīviem - 8000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos septiņos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 200,147 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, - 1,059 miljardus eiro. Tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūlijā veidoja 2,845 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 830 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 684 000 eiro, izdevumi bankas mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 190 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 485 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 656 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos septiņos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 28,246 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma - 122,551 miljonu eiro. Tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 30.jūlijā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,88 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām jūlija beigās bija 1,29 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 457,934 miljoni eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 48,758 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā bija 141,458 miljonus eiro, kredītos banka bija izsniegusi 98,032 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos veidoja 103,491 miljonu eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 30.jūlijā bija 2,155 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves jūlija beigās bija 227,677 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības jūlija beigās bija 810 000 eiro apmērā, arī jūnija beigās tās bija 810 000 eiro.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada jūlija beigām jau vairāk nekā 14 500 bankas bijušo klientu ir atguvuši savus noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 450,7 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopā ir 1,88 miljardi eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvajos aktos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic "ABLV Bank" nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst&Young". Līdz jūlija beigām pārbaudes pabeigtas 1082 kreditoriem.

LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.