Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 16,668 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publicētā informācija.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada jūnijā atgūti 15,933 miljoni eiro, no vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 35 000 eiro, bet pārējiem aktīviem atgūti 465 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 72,565 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 931,622 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.
Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 5,137 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 895 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 721 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 177 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 119 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 3,225 miljoni eiro.
Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 25,401 miljonu eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 119,706 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 30.jūnijā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,895 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,6% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām jūnija beigās bija 1,229 miljards eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 411,271 miljons eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 163,311 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro, kredītos banka bija izsniegusi 109,973 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos bija 103,408 miljoni eiro.
Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 2,172 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 227,977 miljoni eiro.
"ABLV Bank" iespējamās saistības jūnija beigās bija 810 000 eiro apmērā, kamēr maija beigās tās bija 1,21 miljona eiro apmērā.
Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada jūnija beigām vairāk nekā 14 300 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti vairāk nekā 450 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.
Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,9 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz 2021.gada jūnija beigām pārbaudes pabeigtas 970 kreditoriem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
