Baltijas valstīm ir jāpieliek visas pūles un jāizmanto visi iespējamie resursi, lai nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets būtu Baltijas valstīm izdevīgāks, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), pirmdien tiekoties ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem.
Vizītē Latvijā pirmdien ieradies Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders un Lietuvas lauksaimniecības ministrijas viceministrs Mindaugs Kuklieris.
Atbalsts mūsu zemniekiem un lauksaimniecības nozarei kopumā ir izšķirošs mūsu tālākai attīstībai, norādīja Āboltiņa. "Nevienlīdzīgie maksājumi kropļo tirgu, neļauj mūsu zemniekiem darboties uz līdzvērtīgiem noteikumiem ar citu dalībvalstu zemniekiem un bremzē lauku attīstību kopumā," uzskata Saeimas spīkere.
Saeimas priekšsēdētāja sarunā ar ministriem atzina, ka patlaban ir īstais brīdis praksē apliecināt Baltijas valstu vienotību: "Mēs bieži runājam par Baltijas valstu vienotību, atceramies tādus kopīgus vēsturiskus un izšķirošus notikumus mūsu valstīm kā Baltijas ceļš, barikādes vai iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, taču šai vienotībai nebūtu nozīmes, ja mēs nespētu praktiski sadarboties, saskaņot savu rīcību un kopīgi virzīties uz mērķi," uzsvēra Āboltiņa.
ES daudzgadu budžets un tiešie maksājumi lauksaimniekiem bija viens no aktuālākajiem jautājumiem arī pagājušajā nedēļā notikušajās Saeimas ārlietu debatēs – šos jautājumus savā runā pieminēja gandrīz katrs deputāts, darīja zināmu Āboltiņa. "Ir skaidrs, ka šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem šai Saeimai un pie tā ir jāstrādā visos līmeņos – gan parlamenta vadībai, gan komisijām, gan ikkatram deputātam, kam ir iespēja skaidrot pašreizējo netaisnīgo situāciju un aizstāvēt mūsu intereses," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
"Taču viens nav cīnītājs, tāpēc mums ir jāmeklē sabiedrotie un partneri. Mēs nevarētu tādus iegūt citviet, ja nespētu triju Baltijas valstu starpā saskaņot pozīcijas. Sadarbojoties reģionālā līmenī, mēs varam aizstāvēt kopīgās intereses jau visas ES līmenī. Tāpēc jūsu kopīgie pūliņi tiek augstu vērtēti," uzrunājot ministrus, teica Āboltiņa.
Raksturojot situāciju Eiropas Savienībā, viņa pauda, ka gan pašai ES, gan Baltijas valstīm šis gads un arī nākamais būs ļoti svarīgs tālākai nākotnei. "Mūsu kopīgajās interesēs ir panākt, lai ES izietu no pašreizējās krīzes, atgūtu uzticību bloka nākotnei, atgūtu uzticību eiro un liktu pamatus ilgtspējīgai attīstībai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt tiekoties ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputātēm Mairīdu Makginesu un Sandru Kalnieti, Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija būs stingra savās prasībās reformēt ES lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēmu. "Latvijas parlaments īsteno konsekventu politiku, aizstāvot mūsu prioritātes jaunajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Saeima aicina veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku ar līdzvērtīgiem tiešmaksājumiem visu dalībvalstu zemniekiem," norādīja Āboltiņa. "Vienlaikus Latvija prasa saglabāt līdzšinējo kohēzijas finansējuma līmeni, jo tikai vienmērīgi attīstīta Eiropas Savienība būs stipra un spējīga stāties pretī globālajiem izaicinājumiem," uzsvēra Saeimas spīkere.
"Ir jāatmet tie vēsturiskie kritēriji, kas tiešmaksājumu apjomu dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem padara daudzkārt atšķirīgu. Esošā sistēma jāreformē, to padarot godīgu un vienlīdzīgu," sarunā akcentēja Āboltiņa.
Amatpersonas sarunā arī uzsvēra, ka nekonkurētspējīgais ES atbalsts Latvijas zemniekiem ir viens no iemesliem, kas veicina cilvēku aizplūšanu no laukiem uz pilsētām un citām valstīm. EP deputāte Sandra Kalniete sarunā norādīja, ka pašreizējā tiešmaksājumu sistēma Latvijas lauksaimniekiem liek justies kā otrās šķiras Eiropas pilsoņiem. Jaunatne neredz perspektīvu dzīvei laukos, tas veicina emigrāciju un Latvijas lauki kļūst aizvien mazāk apdzīvoti, īpaši austrumu pierobežā.
"Delfi" jau vēstīja, ka EK pērn jūnija beigās nāca klajā ar priekšlikumiem ES 2014.-2020.gada budžetam, kur rosināts noteikt nacionālā ES kohēzijas fondu piešķīruma "griestus" 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta. Tādā gadījumā Latvija kohēzija saņemtu mazāk nekā pašreizējo periodā 2007.-2013.gadiem. Latvijas mērķis ir panākt kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā 4,6 miljardu eiro (3,23 miljardu latu) apmērā septiņos gados.
EK piedāvā arī veikt minimālu zemnieku tiešmaksājumu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kas tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām, kas saņem zem ES vidējā līmeņa. Pēc pašreiz piedāvātās formulas Latvijas zemnieki saņemtu 146-164 eiro (103-115 lati) par hektāru. Tas būtu par 30% vairāk, salīdzinot ar pašreiz saņemto, tomēr tas joprojām būtu zemākais maksājumu apjoms starp ES valstīm. Latvijas mērķis ir panākt, lai zemnieki nākamajā ES budžeta periodā saņemtu vismaz 200 eiro (141 lats) par hektāru.
Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir finansējums kohēzijas politikai un lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.