Foto: LETA

Papildus piešķirtais finansējums nav apturējis Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skaidro - lai gan Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajās vadlīnijās bija iekļauti arī citi slimības izplatības ierobežošanas veidi, piemēram, striktas biodrošības prasības cūku audzētājiem un attiecīgi rūpīga kontrole saistībā ar cūku izcelsmes produktu pārvietošanu, nosūtīšanu utt., Zemkopības ministrija (ZM) izvēlējās neinficētu, veselu cūku nokaušanu un kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem.

ZM izstrādātie un Ministru kabineta (MK) pieņemtie noteikumi noteica, ka kompensācija pienākas tiem saimniekiem, kuri nespēja īstenot noteiktos biodrošības pasākumus, kā dēļ bija jānokauj visas cūkas , kā arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri īstenojuši biodrošības pasākumus, bet kuriem ĀCM ierobežojumu dēļ bija radušies tirdzniecības traucējumi. Kopumā kompensācijas tika izmaksātas 2,2 miljonu eiro apmērā - 0,7 miljoni eiro par biodrošības prasību nenodrošināšanu un 1,5 miljoni eiro par tirdzniecības traucējumu novēršanu.

Izvērtējot kompensāciju izmaksas par biodrošības prasību nenodrošināšanu, revidenti secināja, ka neviena valsts institūcija neuzrauga, vai cūku turētāji, kas saņēma šo kompensāciju, ievēro nosacījumu - vismaz gadu cūku novietnē neturēt cūku sugas dzīvniekus. Revīzijas periodā tika konstatēti 17 gadījumi, kad šis nosacījums bija pārkāpts.

Savukārt, izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem, revīzijā atklātais ļāva secināt, ka netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai tikai tiem cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus.

"Par pietiekamu pamatu kompensācijas piešķiršanai tika noteikts apstāklis, ka saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā. Tā rezultātā, piemēram, viena sabiedrība saņēma nepilnus 1,5 miljonus eiro (99,7% no kopējā izmaksāto kompensāciju apjoma)," klāsta VK.

Turklāt kompensācija tika izmaksāta gan par nokautajiem dzīvniekiem, kuri tika iznīcināti, gan par tiem, kuru gaļa tika realizēta. "Tirgū tika realizēta aptuveni puse no nokautajiem dzīvniekiem, tādējādi saimniecībai tika nodrošināti dubulti ieņēmumi - pēc revidentu aplēsēm vismaz 792 tūkstošu eiro apmērā. Minētie apstākļi ļāvuši šai saimniecībai 2014. finanšu gadu noslēgt ar ievērojamu peļņu - vairāk nekā 850 tūkstoši eiro, iepriekšējā finanšu gada rezultātu pārsniedzot gandrīz piecas reizes," klāsta VK.

Savukārt par atlikušajiem dzīvniekiem ne ZM, ne Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nespēja sniegt neapstrīdamus dokumentārus pierādījumus par atbilstīgi veiktu dzīvnieku iznīcināšanu.

Neekonomisks ĀCM apkarošanai piešķirto līdzekļu izlietojums konstatēts arī PVD darbībā.

PVD pieprasījis lielākos papildu līdzekļus, un iegādājies 22 automašīnas (piecas vieglās, trīs specializētās ar kravas nodalījumu un 14 apvidus auto) gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai.

"Realitātē sešas no šīm automašīnām nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Pamatā šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ," secinājuši revidenti.

Pretēji valdības lēmumiem, PVD daļu līdzekļu, kas piešķirti darbinieku atalgojuma paaugstināšanai par 22% ar mērķi novērst personāla straujo mainību, izmaksājis neatbilstoši mērķim - piemaksas 30% apmērā saņēmis liels skaits vadošo darbinieku, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītie zemāka ranga darbinieki.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vērš uzmanību uz to, ka ĀCM apkarošana vēl nav galā - EK ir atzinusi, ka tas ilgs vismaz līdz 2019. gada 31. decembrim. Tāpēc neesot saprotams, kāpēc ZM darbības stratēģijā 2014. - 2016. gadam un ikgadējos rīcības plānos šīs slimības ierobežošanas pasākumi nav paredzēti.

"Ņemot vērā revīzijā konstatēto un to, kā piešķirtie līdzekļi tērēti līdz šim, aicinām rūpīgi pārdomāt jebkuru iespējamo papildu finansējuma piešķiršanu nākotnē," uzsver Krūmiņa.

VK ir izstrādājusi deviņus ieteikumus, lai uzlabotu ZM uzraudzību pār padotības iestāžu veikto budžeta plānošanas procesu, tostarp uzlabojot iestāžu iekšējo kontroļu procesu un palielinot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību.

Jau vēstīts, ka pirmais ĀCM gadījums Latvijā tika konstatēts 2014. gada jūnijā.

Cīņai ar ĀCM un klasisko cūku mēri atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljonu eiro apmērā.

ĀCM straujās izplatības dēļ 2014. gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, tomēr ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!