Aizvadītajā gadā vairākās vietās Latvijā tika konstatēta meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) – pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā, informē Valsts meža dienestā (VMD).
Dienestā uzsver, ka katram meža īpašniekam ir būtiski apzināties mizgrauža apdraudējuma bīstamību. Egļu astoņzobu mizgrauzis ir agresīvākais meža kaitēklis, kas uzbrūk un iznīcina ne tikai novājinātas vai pāraugušas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja mizgrauzis ir savairojies lielā skaitā.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes. Piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ir ilgi bijušas appludinātas, vai arī no ilgstoša sausuma cietuši koki. Par riska audzēm tiek uzskatītas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki. Šo kaitēkli var sastapt arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi vairotos, mizgrauzim ir nepieciešami egļu stumbri, kas ir resnāki par 20 cm, skaidro dienestā.
Eksperti secinājuši, ka vispirmāmkārtām, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku pavasarī, ziemas sezonā ir jāorganizē mizgrauža bojāto koku izstrāde.
Tāpat, lai ierobežotu mizgrauža savairošanos līdz aprīļa sākumam ir jābeidz egļu audžu izstrāde, un kokmateriāli no meža jāizved līdz aprīļa vidum. Līdz aprīļa vidum no meža ir jāizvāc arī visas šajā ziemā vēja izgāztās un nolauztās zaļās egles.
Savukārt laikā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņemot gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm.
Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi.
Kā stāsta dienestā, meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir egļu audzes, maija otrajā pusē un jūnija sākumā jāpārbauda egļu stumbri, vai gadījumā tajos nav redzami mazi (1 mm) caurumiņi (kukaiņa ieskrejas) un svaigas skaidu nobiras (jeb mizas milti) stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam, jo bojātās egles pēc iespējas drīzāk ir jāizvāc no meža, tāpēc, ka bojātie koki pastiprināti izdala terpēnus, tāda veidā pievilinot citus mizgraužus.
Savukārt nokaltušajās eglēs, kurām jau lobās nost miza, mizgrauzis vairs neuzturas un arī īpašās smaržas tās neizdala, tāpēc tās mežam vairs nav bīstamas.
Ja mežā konstatētas aizdomīgas egļu audzes, meža īpašniekam jāvēršas kādā no Valsts meža dienesta mežniecībām un jāinformē par esošo situāciju. Pēc tam mežzinis vai meža patologs izvērtēs situāciju dabā un sniegs informāciju, ko darīt un kā rīkoties konkrētajā situācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
