Aicina pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku
Foto: Pixabay

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli premjerministram Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību. "Sistemātiski ceļot darbspējīgo kvalifikāciju un tādejādi arī atalgojuma līmeni, proporcionāli palielināsies ar darbaspēka nodokļiem saistīto ienākumu īpatsvars valsts budžetā, attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus un kopējie sabiedrības pirktspējas rādītāji, ļaujot izdzīvot un attīstīties dažādiem vietēja mēroga uzņēmumiem – veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem, kultūras pasākumu attīstītājiem utt.," situāciju iezīmē ABSL Latvia valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs.

Komentējot izteikto aicinājumu Kariņam, vēstules autori norāda vēsturiski sadrumstaloto atbildību attiecībā uz nodarbinātības jautājumiem Latvijā (tos šobrīd risina 4 ministrijas, 18 valsts institūcijas un 9 padomes), kā rezultātā, pēc vēstules sagatavotāju domām, ir tikai pašsaprotami secināt, ka stingru atbildību par politikas rezultātiem šajā izaicinājumā neuzņemas neviens. "No citu valstu pieredzes var secināt, ka nodarbinātības jautājums tiek risināts atsevišķas ministrijas ietvaros, vai arī atrodas Ekonomikas ministrijas paspārnē. Ir skaidri jānosaka sasniedzamie mērķi, rezultāti, un sistemātiski jāseko līdzi veikto aktivitāšu pienesumam attiecībā uz ekonomiku," uz vēlamo situācijas attīstību norāda FICIL izpilddirektore Linda Helmane.

Kā otrs stūrakmens, kas būtiski kavē esošās problēmas sakārtošanu, tiek minēti esošie atbalsta instrumenti, kas sekmē Eiropas Savienības naudas apgūšanu, bet nerisina Latvijas ekonomikas galveno problēmu – darbaspēka kvalifikāciju, tādā veidā sekmējot strukturālā bezdarba attīstību. "Domājot par pieaugušo kvalifikācijas celšanu, nepieciešams stingri izvērtēt esošo mācību piegādātāju kvalitāti, izvēlēties pasaules līmeņa apmācību risinājumus, mērīt saņemto apmācību ietekmi attiecībā uz karjeras izaugsmi, atalgojuma rādītājiem un nepārtraukti veikt uzlabojumus, līdz tiek radīta sistēma un tāda apmācību pieeja, kas tieši ietekmē darbspējīgo iespējas strādāt labi atalgotos amatos, nodrošināt tās prasmes un iemaņas, kuras sagaida pasaules līmeņa pašmāju uzņēmumi un investori, kuri šobrīd diemžēl lemj par labu citām lokācijām, nespējot Latvijas darba tirgū atrast nepieciešamos talantus," situāciju komentē Zane Čulkstēna, ERDA vadītāja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Norvēģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form