Šī gada septembrī "airBaltic" no Rīgas, Viļņas un Tallinas pārvadājusi 326 152 pasažierus, kas ir par 2% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2010.gada septembrī aviokompānija pārvadāja 318 807 pasažieru, kas bija par 16% vairāk nekā 2009.gada septembrī, kad "airBaltic" pārvadāja 275 139 pasažierus, liecina nacionālās aviokompānijas sniegtie dati.
Aviokompānijas pārvadāto pasažieru skaita pieaugums šogad deviņu mēnešu laikā arī bijis mazāks nekā pērn.
2011.gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā "airBaltic" ir pārvadājusi 2 661 083 pasažierus, kas ir par 6% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā. 2010.gada deviņos mēnešos aviosabiedrība pārvadāja 2 519 324 pasažierus – tas bija par 21% vairāk nekā 2009.gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 2 075 734 pasažierus.
Septembrī "airBaltic" ir veikusi 4992 lidojumus, kas ir par 6% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2010.gada septembrī "airBaltic" veica 5296 lidojumus.
Savukārt šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi 43 924 lidojumus. Tas ir par 0,8% vairāk, salīdzinot ar pērn deviņos mēnešos veiktajiem 43 565 lidojumiem. 2010.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2009.gadā, aviokompānijas lidojumu skaits pieauga par 28%.
Vietu piepildījums "airBaltic" lidmašīnās 2011.gada septembrī bija 79% - par 6 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2010.gada septembri. Vietu piepildījums "airBaltic" lidmašīnās 2010.gada septembrī bija 73% - par 1 procentpunktu vairāk, salīdzinot ar 2009.gada septembri.
Savukārt deviņos mēnešos vietu piepildījums "airBaltic" lidmašīnās bija 74% - par 5 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. 2010.gada deviņos mēnešos vietu piepildījums "airBaltic" lidmašīnās bija 69% - nemainīgs, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
Jau ziņots, ka valdība šā gada 23.augusta slēgtajā sēdē pēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām nolēma glābt maksātspējas problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", pieļaujot divus scenārijus – "airBaltic" pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra - "Baltijas Aviācijas Sistēmām" (BAS), vai saglabāt esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem proporcionāli palielinot kompānijas pamatkapitālu.
Valdība vēlāk izšķīrās par labu otrajam scenārijam – proporcionālam pamatkapitāla pieaugumam, taču valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā izvirzīja vairākus nosacījumus – Bertolta Flika nomaiņu lidsabiedrības prezidenta amatā, valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušanu, saglabāt lidostu "Rīga" kā "airBaltic" bāzes lidostu un citus. Septembra laikā abi lielākie kompānijas akcionāri – valsts un BAS – mēģināja vienoties par šiem nosacījumiem.
Septembrī, kad valsts un BAS mēģināja vienoties par naudas ieguldīšanas nosacījumiem, notika visādas negācijas. Piemēram, Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company" samaksāja par "airBaltic" neapmaksātajām akcijām, ko Fliks, pretēji akcionāru pavasarī pieņemtajam lēmumam, nebija dzēsis, un septembra sākumā pārdeva, tādejādi apdraudot valsts ietekmi aviokompānijā. Tagad ir plānots ieguldījumu akcijās pārvērst aizdevumā.
Tāpat septembrī "airBaltic" valde vērsās tiesā ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tiesa pieteikumu atstāja bez virzības līdz 21.oktobrim, jo nebija iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Savukārt šonedēļ Rīgas rajona tiesā atsaukts "airBaltic" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, līdz ar to tiesa nelems par "airBaltic" tiesisko aizsardzību.
Tiesiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšana saistīta ar valsts un BAS oktobra sākumā panākto vienošanos par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu. Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
