Akcionāru sapulces lomu pašlaik "airBaltic" pilda SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pārstāv Latvijas valsti, kurai pēc privātā akcionāra daļu pārņemšanas pieder gandrīz visas lidsabiedrības akcijas.
Matīss portālam "Delfi" teica, ka pagaidām nav skaidrs, kurā tiesā tiks celta prasība, un vēl tiek precizēts, par kādu summu tā tiks celta. Tiklīdz juristi būs aprēķinājuši prasības summu, sabiedrība par to tiks informēta, pauda Matīss.
Matīss paskaidroja, ka šāds lēmumu sapulcē, kuras darba kārtībā bija šis vienīgais jautājums, pieņemts saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu. paredz kārtību, kādā kāda uzņēmuma akcionāru sapulce var celt prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu. Komerclikums arī nosaka, ka šāda prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi šādu lēmumu. Sabiedrības prasību pret valdes locekli būs jāuztur uzņēmuma padomei.
Jau vēstīts, ka aviokompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas Sistēmas" BAS bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas.
Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja. Tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem jaunemitēto akciju, kas katra ir ar nominālvērtību viens lats. Arī neviens cits šīm iepriekš BAS paredzētajām akcijām nepieteicās.
Ņemot vērā, ka bijušais lielākais lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs BAS nenodrošināja visu iepriekš solīto ieguldījumu aviokompānijas attīstībai, lidsabiedrība plāno izmantot iespēju lūgt Valsts kasei 25 miljonu latu valsts aizdevumu. Šāda iespēja ir paredzēta pērn oktobra sākumā panāktajā vienošanā situācijā, ja BAS nepilda savas saistības. Šī 25 miljonu latu aizdevuma ņemšanai atkārtots valdības lēmums nav nepieciešams.
Jau ziņots, ka "airBaltic" dibināta 1995.gadā un šobrīd tā gandrīz pilnībā pieder valstij. Savukārt BAS, kam līdz Krājbankas kraham piederēja 47,2% lidsabiedrības akciju, vienādās daļās pieder iepriekšējam ilggadējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited". Par ārzonas kompānijas patiesā labuma guvēju pieteicās Krievijas investors Andrejs Rudeško, lai gan maksātnespējīgās Lietuvas bankas "Snoras" un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Krievijas baņķieris Vladimirs Antonovs vēlāk izteicās, ka Rudeško pārstāvot viņa intereses "airBaltic".