Foto: LETA
Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" finanšu nestabilitātes dēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kurš saskaņā ar valdības rīkojumu pagājušā gada martā ieguldīja vairāk nekā 15 miljonus latu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, pēc auditoru ieteikuma jau pagājušajā pārskata gadā izveidojis gandrīz 7,4 miljonus latu lielus uzkrājumus, liecina Satiksmes ministrijas (SM) valdībā iesniegtie dokumenti.

Tajos norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta pērn martā pieņemtajam lēmumam par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu "valsts finansējums tiks nodrošināts" no LVRTC līdzekļiem, iegādājoties konvertējamās obligācijas 15 809 735 latu apmērā.

"Ņemot vērā akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pašreizējo finanšu stāvokli un nākotnes attīstības perspektīvas, un līdz ar to esošā ieguldījuma konvertējamajās obligācijās neskaidrās atgūšanas iespējas, LVRTC, ņemot vērā auditoru ieteikumus, 2010.pārskata gadā bija jāizveido uzkrājumi 7 380 575 latu apmērā," teikts dokumentos.

Tāpat norādīts, ka, "turpinoties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" finansiālām grūtībām un nenoteiktībai par tās turpmāko attīstības stratēģiju, saglabājas būtisks risks LVRTC ieguldījuma vērtības samazinājumam, kas, savukārt, pasliktinās LVRTC finanšu rezultātus arī turpmākajos gados".

LVRTC norāda, ka "airBaltic" konvertējamās obligācijas centram kā komersantam neveido nekādus ienākumus, turklāt "sakarā ar būtisku nenoteiktību attiecībā uz AS "Air Baltic Corporation" turpmākās attīstības iespējām, pastāv risks, ka minētais ieguldījums varētu tik zaudēts".

Jau vēstīts, ka pērn 13.aprīlī valdība slēgtā sēdē nolēma palielināt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" pamatkapitālu par 30 miljoniem latu, no valsts puses ieguldot 15,6 miljonus latu. Atlikušo summu solīja ieguldīt otrs uzņēmuma līdzīpašnieks "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS), kura vadītājs un "airBaltic" prezidents Bertolds Fliks tolaik apstiprināja, ka "palielinās savu kapitāla daļu, iemaksājot "airBaltic" pamatkapitālā 14,4 miljonus latu".

Toreizējais satiksmes ministrs Kapsars Gerhards apliecināja, ka pamatkapitālā ieguldītos līdzekļus izmantos jaunu lidaparātu iegādei, palielinot aviokompānijas konkurētspēju. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) norādīja, ka valdība līdz ar pamatkapitāla palielināšanu iegūs arī tiesības vairāk kontrolēt finanšu līdzekļu plūsmu aviokompānijā. Tomēr ministrs uzsvēra, ka viņam nav bijis iepriekš skaidrs, no kurienes Fliks grasās iegūt līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai un no kurienes viņš tos iegūs šoreiz.

Jautājums par "airBaltic" finanšu stabilitāti aktualizējās šogad, pēc tam, kad Kampars vasaras sākumā publiski pauda bažas par lidsabiedrības maksātspēju un "naudas izpumpēšanu". Pēc Kampara paziņotā valdība izveidoja starpministriju darba grupu, lai koordinētu savstarpējo darbību un izbēgtu no atkārtotiem publiskiem paziņojumiem par iespējamajām negācijām kompānijā. Savukart "airBaltic" pauda sašutumu par Kampara pausto un vērsās prokuratūrā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu.

Pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc iepazīšanās ar provizoriskajiem aviokompānijas pagājušā gada darbības rezultātiem jūnija beigās atzina, ka situācija "airBaltic" nav "īpaši laba", tāpēc valdība vērtē iespējas, kā uzlabot uzņēmuma likviditāti tālākās darbības nodrošināšanai.

Ministrs norādīja, ka cita starpā tiek vētīta iespēja palielināt kompānijas pamatkapitālu, un šim nolūkam varētu būt vajadzīgi 14 miljoni latu. Šis jautājums tika iekļauts lidsabiedrības akcionāru sapulcē 25.jūlijā. Taču līdz šim brīdim nekādi lēmumi šajā ziņā nav pieņemti, jo kompānijas valde kavējās ar nepieciešamo finansiālo dokumentu iesniegšanu. Iespējams, aviokompānijas padome par to lems nākamnedēļ.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!