Lidosta
Foto: F64

Satiksmes ministrija (SM) un piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia" ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionāru SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) konceptuāli vienojušies par daudziem jautājumiem, kas bija svarīgi valsts lēmumam iepludināt līdzekļus aviokompānijā, taču sarunas iestrēgušas jautājumā par BAS patiesajiem īpašniekiem, kā arī BAS garantijām, ka tam ir nepieciešamie līdzekļi proporcionālai pamatkapitāla palielināšanai.

Par to otrdien pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka jautājums, kas ir BAS patiesie īpašnieki un labuma guvēji, ir būtisks, lai vispār zinātu, vai tie ir spējīgi lidsabiedrībā ieguldīt tikpat daudz resursu, cik valsts. "Kamēr šīs lietas nav skaidras, tikmēr pa valsts ieguldījumiem kompānijā nevar būt ne runas," sacīja Augulis.

Savukārt konsultantu "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka šobrīd nav zināms, kas stāv aiz BAS līdzīpašnieka, Kiprā reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited", līdz ar to nav skaidrs, vai šiem cilvēkiem ir nauda, ko ieguldīt lidsabiedrībā un vai viņi ir maksātspējīgi. Krastiņš atzina, ka līdz šim "airBaltic" Bertolta Flika vadībā "regulēja finanšu pūsmas, kā nu varēja, uz ko valstij un finanšu konsultantiem ir kritisks skats".

BAS un tās lielākā kreditora "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") pārstāvji valdības sēdē otrdien apgalvojuši, ka nepieciešamie resursi esot, taču uz daudziem precizējošiem jautājumiem viņi nav spējuši atbildēt, stāstīja Augulis. BAS un kreditora pārstāvji teikuši, ka šobrīd nav tādi apstākļi, lai šo informāciju atklātu, valdības sēdes diskusijas atstāstīja Krastiņš.

Pēc viņa teiktā, šobrīd nav nekādu pierādījumu, ka BAS būtu līdzekļi ieguldījumam aviokompānijā. BAS, tāpat kā tam daļēji piederošais "airBaltic", nav iesniedzis auditētu pagājušā gada pārskatu, savukārt par dažām tā meitaskompānijām šādi pārskati ir pieejami, bet par citām - nav. Pēc Krastiņa domām, privātā akcionāra rīcībā nav ieguldījumam lidsabiedrībā nepieciešamās summas, kas varētu būt mērāma desmitos miljonos latu. Turklāt daudzi BAS aktīvi ir ieķīlāti "Krājbankā".

Valdības pārstāvji neminēja konkrētu termiņu, līdz kuram valsts sagaida atbildes uz abiem būtiskajiem jautājumiem, līdz ar to nav zināms, kad valdība varētu ķerties pie alternatīvo risinājumu izvērtēšanas, ja ar BAS neizdosies vienoties par visu nosacījumu izpildi, kas izvirzīti valsts naudas ieguldīšanai lidsabiedrībā. Krastiņš piebilda, ka divas alternatīvas, kas šobrīd figurē, nopietni vēl netiek izvērtētas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības slēgtās sēdes sacīja, ka valsts tai piederošās "airBaltic" akcijas varētu pārdot vien "galējas nepieciešamības gadījumā".

Premjers sacīja, ka Satiksmes ministrijai uzdots kopā ar "Prudentia" turpināt sarunas ar BAS un "Krājbanku" saistībā ar nodomu protokola parakstīšanu par valsts iesaistīšanos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā un kompānijas finansiālās situācijas stabilizēšanā.

Arī premjers atzina, ka, lai gan daudzos jautājumos ar BAS mutiska vienošanās ir panākta, reālos darbos šie solījumi nav transformējušies.

Privātā akcionāra pārstāvjiem gan ir cits viedoklis par otrdien valdības sēdē notikušo. "Krājbankas" vadītājs Ivars Priedītis, valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un BAS vadītāja Inga Piterniece pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka uz visiem valdības jautājumiem ir sniegtas atbildes, gan atturoties no plašākiem komentāriem par valdības sēdē spriesto.

Jau ziņots, ka runas par "airBaltic" sarežģīto finansiālo stāvokli izskanēja jūnijā, kad ekonomikas ministrs Atis Kampars (V) paziņoja, ka pastāv bažas par lidsabiedrības maksātspēju. "airBaltic" toreiz vainoja Kamparu baumu izplatīšanā un solīja vērsties tiesā, taču aptuveni pēc mēneša uzņēmuma padome atzina problēmas un nolēma palielināt pamatkapitālu.

Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.

Pēc dažām dienām privātais lidsabiedrības akcionārs - Flikam un ārzonas firmai "Taurus Asset Management piederošā SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - paziņoja, ka gatavs pārdot savas daļas par aptuveni 70 miljoniem latu.

Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.

Tikmēr laukumā bez valsts un BAS parādījās jauns spēlētājs – savukārt ar akcionāru lēmumu dzēšamas akcijas izrādījās nedzēstas un tās iegādājās Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company", kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu. Tiesa, Uzņēmumu reģistrs nepilnību dēļ šīs izmaiņas nav reģistrējis.

Savukārt "airBaltic" izdarīja spiedienu uz valsti, atceļot vairākus reisus.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form