Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš pauž izbrīnu par publiskajā telpā izskanējušo summu – 96 miljoniem latu, kas papildus būšot nepieciešami lidsabiedrības uzturēšanai 2013.-2016.gadā, ja neizdosies atrast stratēģisko investoru. Liepiņš sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka šāda summa nevienā dokumentā nefigurējot un aviokompānijas pašreizējos plānos nav prasīt papildu naudu.
Par 96 miljoniem latu, kas papildu varētu būt nepieciešami no valsts budžeta lidsabiedrības uzturēšanai laikā no 2013.līdz 2016.gada, vēsta portāls "Pietiek.com", atsaucoties uz "airBalticReShape" plāna nepubliskotās daļas dokumentiem. Plānā arī norādīts, ka pastāv liels risks - "airBaltic" 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem, jo izteiktās prognozes par potenciālo lidsabiedrības peļņu ir atkarīgas no citiem, ārējiem faktoriem.
""airBalticReShape" plānā šādi skaitļi [96 miljoni latu] neparādās," apgalvoja Liepiņš, noraidot arī izskanējušo informāciju par iespēju 2016.gadā atgriezties pie zaudējumiem. Liepiņš uzskaitīja lidsabiedrības zaudējumus – pērn tie bija 83 miljoni latu, šogad plānoti 38 miljonu latu zaudējumi, bet nākamgad vēl mazāki. Ar 2014.gadu kompānija plāno atgriezties pie peļņas gūšanas, un zaudējumi tuvākajos gados vairs nav paredzēti.
Vienlaikus Liepiņš pieļāva, ka plānotos "airBaltic" darbības rezultātus var ietekmēt ārēji apstākļi – degvielas cenu kāpums vai citi, kā dēļ lidsabiedrībai var nākties lūgt valstij piešķirt papildu finansējumu. Taču patlaban šādas vajadzības neesot, bet, ja tāda būšot, "neviens šobrīd nevarēs nosaukt" vajadzīgo aviokompānijā ieguldāmo summu, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs.
Līdz šim valsts saskaņā ar pērn oktobrī panākto vienošanos aviokompānijā ir ieguldījusi 57 miljonus latu. Lai arī "airBaltic" ir iespēja aizņemties papildu naudu Valsts kasē, šis ceļš līdz šim nav izmantots, akcentēja Liepiņš. "Pašreiz [aviokompānijā] nav tāda situācija, tā ir pat labāka nekā cerēts," teica kompānijas padomes priekšsēdētājs.
Arī "airBaltic" valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss portālam "Delfi" pauda izbrīnu par izskanējušajiem 96 miljoniem latu. "Es pirmo reizi dzirdu tādu ciparu," viņš teica un noraidīja arī izskanējušo informāciju, ka 2016.gadā aviokompānija it kā plānotās peļņas vietā varētu strādāt ar zaudējumiem.
Matīss uzsvēra, ka lidsabiedrība patlaban strādā labāk nekā iepriekš cerēts. Šā gada pēdējos trīs mēnešos aviokompānija strādājusi ar peļņu, un šogad paredzēto 38 miljonu latu zaudējumu vietā "airBaltic" zaudējumi varētu būt mazāki - 33 miljoni latu. Savukārt 2013.gadā plānoto 18 miljonu latu vietā zaudējumi varētu būt astoņi miljoni latu.
Matīss pieļāva, ka "airBaltic" attīstības plānu izstrādē ir izskatīti "visi scenāriji", arī sliktākie, piemēram, jauni vulkānu izvirdumi, degvielas cenu krass pieaugums, dolāra kursa būtiskas svārstības pret eiro valūtu un citi, bet "vienalga šādu ciparu [96 miljonus latu] es neesmu redzējis".
Līdz šim valsts aviokompānijā saskaņā ar pagājušā gada oktobra vienošanos ir ieguldījusi 57 miljonus latu. Papildu naudu saskaņā ar pašreizējiem plāniem "airBaltic" nav paredzēts ieguldīt, apliecināja arī SM valsts sekretārs.
Jau vēstīts, ka "airBaltic" jaunais biznesa plāns "airBaltic ReShape" iezīmē lidsabiedrības nākotnes attīstību, tostarp flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā – kopumā 27 specifiskas iniciatīvas 14 jomās.
Īstenojot "airBaltic ReShape", aviokompānija plāno konsolidāciju par 330 miljoniem latu piecu gadu laikā – posmā no 2012.-2016.gadam. "airBaltic ReShape" mērķis ir atjaunot aviokompānijas pelnītspēju 2014.gadā.
"airBaltic" biznesa plāns turpmākajiem pieciem gadiem paredz arī modernizēt floti, lai nākotnē izmantotu pamatā divu veidu lidmašīnas – "Bombardier CS300" jaunākās paaudzes reaktīvās lidmašīnas, kā arī šobrīd rīcībā esošās "Bombardier Q400 Next Gen" turbopropelleru lidmašīnas reģionālajiem lidojumiem.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.