Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pagājušā gada darbības rezultātus varētu pārsniegt 2022. gadā, intervijā prognozēja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
"Mums ir vienkāršota lidmašīnu flote, mums ir spēcīga pozīcija tirgū, tādēļ tas ir pilnīgi iespējams. Vienlaikus šī prognoze ir izteikta ar pieņēmumu, ka nākamgad pandēmija beidzas. Ja tā nenotiks, tad, protams, būs jāmaina arī prognoze," sacīja Gauss.
Viņš minēja, ka šogad "airBaltic" plāno sasniegt 150 miljonu eiro ienākumus, nākamgad - 350 miljonus eiro, bet 2022. gadā jau atkal pārsniegt 500 miljonu eiro ienākumu robežu, kāda tā bija pērn.
"Kas attiecas uz pārvadāto pasažieru skaitu, tad vēl skatīsimies, bet attiecībā uz ieņēmumiem mēs 2022. gadā noteikti pārsniegsim pagājušā gada līmeni," teica Gauss.
Viņš piebilda, ka Eiropas iekšējais aviopārvadājumu tirgus noteikti atjaunos darbību ātrāk nekā pilnā apmērā atsāksies tālie lidojumi.
"Kas attiecas uz tālajiem lidojumiem, tad tajos būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai atgūtu iepriekšējo kapacitāti. Piemēram, Austrālija ir paziņojusi, ka starpkontinentālajiem lidojumiem būs slēgta vismaz līdz nākamā gada vasarai. Tas pats attiecas uz Jaunzēlandi. Mēs esam vietējā Eiropas aviokompānija un mums tālie lidojumi bija tikai uz Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos. Tādēļ mēs pie kādreizējiem darbības apmēriem atgriezīsimies agrāk nekā avioindustrija globāli," sacīja Gauss.
Tāpat viņš prognozēja, ka ilgāks atgūšanās laiks būs nepieciešams biznesa ceļojumiem. "Mums ir labs salikums no biznesa un atpūtas ceļojumiem un mēs varam aizvietot trūkstošo biznesa ceļojumu daļu ar atpūtas ceļojumiem. It īpaši tas attiecas uz nākamo gadu, jo šogad daudzi nedevās ceļojumos un netērēja tam naudu, tādēļ, iespējams, nākamgad būs gatavi doties pat divos ceļojumos," pieļāva "airBaltic" vadītājs.
Viņš prognozēja, ka aviācijas tirgus pēc Covid-19 pandēmijas noteikti būs citādāks nekā pirms tās.
"Daudzas lielās aviokompānijas - "Lufthansa", "Air France", KLM - ir saņēmušas atbalsta paketes no savām valdībām ar visai komplicētu struktūru un daudzām būs vajadzīga atkārtota palīdzība. Arī tādas aviokompānijas kā "Ryanair" pārskata ieņēmumu prognozes. "easyJet" ir paziņojis, ka pirmo reizi tā vēsturē cietīs zaudējumus. Tas viss nekur nepazudīs, un tirgū notiks lielāka konsolidācija. Daudzas mazās aviokompānijas pazudīs. Savukārt spēcīgākās aviokompānijas - "Ryanair", "Wizzair", lielās aviokompānijas, arī "airBaltic" - atgriezīsies. No sākuma, protams, mēs neredzēsim tik daudz lidojumu dienā kā kādreiz, bet lidojumi Eiropas maršrutos noteikti atgriezīsies," sacīja Gauss.
Viņš piebilda, ka "airBaltic" nākamgad izziņos jaunus maršrutus, kuros iepriekš nav piedāvāti lidojumi, un nākamgad vasaras sezonā būs lidojumi 70 maršrutos.
Vienlaikus Gauss prognozēja, ka lidojumu biļešu cenām varētu nebūt vienotas attīstības tendences. "Biļešu cenas kā parasti noteiks konkurence. Ja vienā maršrutā lido vairākas aviokompānijas, kurām ir jācīnās par pasažieriem, tad biļešu cenas būs zemas. Tomēr aviokompānijas nevar gadiem lidot ar zaudējumiem un tie būs jāsedz. Taču, visdrīzāk, ieņēmumi būs jāgūst, audzējot darbības apmērus, nevis ceļot biļešu cenas. Ja tās būs pārāk augstas, tad cilvēki vienkārši nelidos," atzina Gauss.
Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018. gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.
